RĪGA, 18. marts — Sputnik. Mazākumtautību diskriminācija Latvijā, tā ir ne vairāk kā politiskā retorika, nevis attiecību cilvēku starpā galvenais motīvs, paziņoja valsts kultūras ministre Dace Melbārde intervijā izdevumam "Argumenti nedeļi". Savu vārdu pieradījumam ministre piedāvāja skaitļus no pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā".
"Es uzskatu, ka mazākumtautību diskriminācija ir ne vairāk kā politiskā retorika, nevis attiecību cilvēku starpā un viņu priekšstatu par valsti galvenais motīvs," - sacīja ministre.
Pēc viņas vārdiem, ja nacionālās minoritātes justos apdraudētas, tad to pierādītu pētījumi par mazākumtautību stāvokli, bet tā nav.
Viņa norādīja, ka Latvijas Universitātes veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka mazākumtautību pārstāvji Latvijā jūtas labi, viņu valsts līdzdalība pieaug: uzlabojās mazākumtautību pārstāvju viedoklis par iespējām attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā. Piemēram, 2015. gadā – 24%, 2017. gadā -36%, teica Melbārde.
"Ja runājam par veicamo integrācijas politiku attiecībā uz Latvijas mazākumtautībām, tad tā ir ļoti veiksmīga: piederības sajūta Latvijai mazākumtautību pārstāvjiem palielinājusies par 17% (runa ir par periodu no 2013. gada līdz 2017. gadam)," - piebilda ministre.
Pēc viņas vārdiem, ievērojami samazinājusies mazākumtautību pārstāvju gatavība izbraukt no Latvijas: 2015. gadā interesentu bija 29%, bet, piemēram, 2017. gadā tikai 14%.
Tāpat mazākumtautību pārstāvjiem pieaudzis valsts valodas zināšanas līmenis, atzīmēja viņa. "Ja mēs ņemsim 1989. gada datus, tad, salīdzinot ar to, zināšanas būtiski uzlabojās. Droši varu teikt, ka par 71%. No 2009. gada latviešu valodu pārvalda 94% mazākumtautību pārstāvju," - paziņoja Melbārde.
Tiesa, Melbārde uzsvēra, ka ikdienas komunikācijai mazākumtautību pārstāvji ne vienmēr izmanto latviešu valodu, jo valstī vidējās un vecākās paaudzes vidū krievu valodas zināšanas ir ievērojami augstākas, kas padara savstarpējo komunicēšanu krievu valodā ērtāku.
"Protams, ir jāturpina darbs, lai latviešu valodas prasme mazākumtautību pārstāvju vidū uzlabotos," - piebilda Melbārde.
Tāpat viņa uzsvēra, ka arvien vairāk nepilsoņu reģistrē savus bērnus kā Latvijas pilsoņus: kopš 2013. gada rādītājs pieaudzis par 25%.
"Padomājiet paši, ja nacionālās minoritātes justos apdraudētas, tad dati būtu ievērojamāki zemāki. Bet ar skaitļiem ir grūti strīdēties. Vai ne?" - atzīmēja ministre.
Tāpat Melbārde nav skaidrojusi, kā, pēc viņas domām, interpretēt Latvijā pieņemtos likumus par aizliegumu skolās (pat privātās) veikt mācības mazākumtautību valodās un par aizliegumu darba devējiem pieprasīt no potenciālajiem darbiniekiem citu valodu (izņemot latviešu) zināšanas, ja to izmantošana neietilpst darba pienākumos.
Turklāt Latvijā saglabājas nepilsoņu institūts, tā ir vienīgā valsts, kur joprojām nepilsoņu bērniem kuri dzimuši Latvijā, nesniedz automātiski Baltijas republikas pilsonību – to vecākiem ir jāraksta speciāls iesniegums. Nepilsoņiem, lielākā daļa no kuriem ir krievvalodīgi, pastāv vairāki tiesību ierobežojumi, tostarp viņi nevar piedalīties vēlēšanās.