Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi

Zemes ekoloģiskais līdzsvars sabrūk: nākotnē tarakāni un mušas var stāties vaboļu un bišu vietā.
Sputnik

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Bites, skudras un vaboles izmirst astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāji, putni un rāpuļi, raksta BBC.

Kukaiņu skaita samazināšanās galvenie iemesli – lauksaimniecības attīstība, indīgu ķimikāliju izmantošana un klimata pārmaiņas

Lielu daļu dzīvo būtņu uz Zemes veido kukaiņi. No tiem pārtiek putni, sikspārņi un sīkie zīdītāji. Kukaiņi apputekšņo 75% ražas visā pasaulē, irdina un bagātina augsni, neļauj pārlieku savairoties kaitniekiem.

Kas apdraud bites un vaboles

Pētījumi liecina, ka daudzu kukaiņu, piemēram, bišu populācijas pēdējo gadu laikā strauji sarūk. Tas īpaši manāms jaunattīstības valstīs.

Ekologi sašutuši par meža izciršanu Polijā pāri Baltijas strēlei būvējamā kanāla zonā

Zinātniskais darbs, kas publicēts žurnālā Biological Conservation, apkopo 73 līdzīgu pētījumu rezultātus, kas nākuši klajā pēdējo 13 gadu laikā. Pētījumā minētie dati apstiprina, ka trešajai daļai kukaiņu sugu draud izmiršana, turklāt tuvāko gadu desmitu laikā kopējais kukaiņu skaits var sarukt par 40%.

"Galvenais faktors – dzīves vides zudums lauksaimnieciskās darbības, urbanizācijas un mežu izmiršanas dēļ," – paskaidroja Sidnejas universitātes profesors un pētījuma vadošais autors Francisko Sančess-Baijo.

Otrais – biežāks mēslojumu un pesticīdu pielietojums lauksaimniecībā visā pasaulē un daudzveidīgs ķīmiskais piesārņojums.

"Treškārt, ir arī bioloģiskie faktori, piemēram, dažu sugu kukainu un patogēno mikroorganismu ekspansija. Un, visbeidzot, globālā sasilšana, it īpaši tropos, kur tās efekts ir īpaši saskatāms," – pastāstīja zinātnieks.

Eiropieši nobijušies no zemes dzīļu svelmes. Ekologi krīt panikā

Pētnieki uzskata, ka globālās sasilšanas rezultātā nesen krasi samazinājās kukaiņu populācijas Vācijā un Puertoriko tropiskajos mežos.

Samazinājusies arī meža bambaļu, spāru un citu kukaiņu populācija, kuri savu dzīvi sāk upēs un dīķos.

"Tagad kļūst aizvien acīmredzamāk, ka mūsu planētas ekoloģiskais līdzsvars sabrūk un vajadzīgi aktīvi un vērienīgi pasākumi, lai apturētu un mainītu šīs šausmīgās tendences. Būtu neracionāli ļaut kukaiņiem arī turpmāk pakāpeniski izust," – apliecināja Mets Šardlovs, bezmugurkaulnieku aizsardzības organizācijas Buglife aktīvists.

Tarakāni pielāgosies

Pētījuma autori ir satraukti par to, kā kukaiņu izzušana ietekmē visu barības ķēdi. No tiem pārtiek daudzi putni, abinieki un zivis, tāpēc arī tie ir apdraudēti.

Tiesa, dažu sugu kukaiņi, šķiet, spēs pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Piemēram, istabas mušas un tarakāni teicami iedzīvojas antropogēnā vidē un spējuši izstrādāt imunitāti pret pesticīdiem.

Ekologi nosaukuši izmirstošo sugu precīzu skaitu

"Ātri vairojošies kaitnieki, domājams, jutīsies teicami siltākos apstākļos, jo izzudīs daudzi to dabiskie ienaidnieki, kuri vairojas lēnāk," – uzskata Saseksas universitātes profesors Deivs Gulsons. – Iespējams, galu galā mums būs liels skaits kaitnieku, taču mēs zaudēsim visus skaistos radījumus, kuri mums patīk, - bites un pamušu dzimtas pārstāvjus, tauriņus un bambaļus, kuri pārstrādā dzīvnieku valsts atkritumus."

Ja liels skaits kukaiņu pazudīs, to vietā stāsies citi, taču tas aizņems ilgu laiku.

"Ja paskatīties, kā notika masveida izmiršana pagātnē, redzams, ka tā lika pamatus procesam, kura gaitā nedaudzās sugas, kam izdevās izdzīvot, pielāgojās un ieņēma visas pieejamās nišas un evolucionēja," – teica profesors Gulsons. – Tātad nešaubos, ka pēc miljons gadiem daudzveidīgi jauni radījumi nomainīs vecos, XX-XXI gadsimtā izmirušos. Tiesa, baidos, ka mūsu bērniem tas ir vājš mierinājums."

Ir vairāki pasākumi, ko cilvēki spēj veikt, piemēram, radīt kukaiņiem labvēlīgu vidi savā dārzā, atteikties no indīgām ķimikālijām, kā arī iegādāties organiskos produktus.