Jau divus mēnešus Latvijas iedzīvotāji, kraukšķinādami popkornu, vēro, kā svaigi ievēlētā Saeimas valdošā koalīcija gāž nost no kājām Latvijas politikas titānu – Rīgas mēru Nilu Ušakovu...
Izziņai: Nils Ušakovs ir viens no spilgtākajiem Latvijas politiķiem Otrās Neatkarības laikos. Jauns, simpātisks, veiksmīgs. 2000. gadu vidū uzlidojis no televīzijas žurnālistiem līdz parlamenta deputāta krēslam, viņš pārņēma veselas partijas – "Saskaņas centra" vadību. Trīs gadus vēlāk, kad viņa partija fantastiski uzlidoja no "statistiskās kļūdas" līdz 43% galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās, Nils pelnīti ieņēma Rīgas mēra posteni. 33 gadu vecumā. Kopš tā laika viņš jau trešo reizi sēdies mēra krēslā, jau 10 gadus! Latvijā tas ir unikāls gadījums – pirms Ušakova nebūt ne visi galvaspilsētas mēri "nodzīvoja" pat līdz pirmā termiņa beigām. Bet te – trīs reizes no vietas!
Pastāstīšu, kāpēc: lieta tāda, ka Nils Ušakovs personificē Latvijas iedzīvotāju – gan krievu, gan latviešu – ilgadējo sapni, ko var īsi raksturot ar pazīstamo saukli: "Puiši, dzīvosim draudzīgi!"
Patiešām, krievi Latvijā, kuru skaits sasniedz aptuveni 40% un kam šī vārda plašā nozīmē tiek pieskaitīti visi, kas nav latvieši, kopš pašiem Otrās Neatkarības sākumiem vēlas "dzīvot draudzīgi". Sadzīves līmenī tā notiek, pēc principa: neaiztieciet mūs, un mēs jums uzsmaidīsim.
Taču politiskajā līmenī latvieši jau 28 gadus ar varenu spītu, kas gan būtu pelnījis pielietojumu labākiem mērķiem, sprauž krieviem spieķus riteņos. Te var pieminēt gan "nepilsoņu" statusu, gan valodas reprezijas, gan profesiju aizliegumus, gan krievu skolu latviskošanu. Kā gan tas viss ir apriebies!
Vienkārši izsakoties, visus 28 Latvijas pastāvēšanas gadus krievu un latviešu saruna ir sekojoša:
Krievi: Kas jāizdara, lai jūs liktu mūs mierā?
Latvieši: Jāiemācās latviešu valoda! Un jānokārto eksāmens!
K.: Iemācījāmies, nokārtojām. Kas vēl?
L.: Jāatzīst, ka jūs esat mūs okupējuši un jānožēlo grēki!
K.: Atzinām, nožēlojām. Kas vēl?
L.: Atdodiet mums savus bērnus mācībā. Mēs viņiem iedzīsim galvās, ka SS latviešu leģions ir varoņi, bet jūsu krievu vectēvi un vecvectēvi, kuri uzvarēja nacismu, ir noziedznieki…
Krievi (ar pigu kabatā): Nu… labi (pie sevis nodomājot, ka mājās mēs paši saviem bērniem pastāstīsim, kas notika patiesībā)...
L.: Bet tagad ātri atbildiet. Kas ir Krievija?
K.: Ienaidnieks!
L.: Kas ir NATO?
K.: Draugs!
L.: Kam pieder Krima?
K.: Jums!
L.: Un vēl divas reizes nokūkokjiet!
K.: Ku-kū!
***
Te pēkšņi 2000. gadu vidū politiskajā Olimpā uzlidoja Nils Ušakovs. Simpātisks jauns cilvēks, kurš atbilda visām iepriekš minētajām prasībām. Latviešu valoda – gandriz bez akcenta. Publiski atzina "okupāciju" un nožēloja grēkus. Krima ne uz mirkli nav piederējusi vņam... Sieva – latviete, bērni mācās latviešu skolā, kur viņiem iedzen galvās visu, kas pienākas saskaņā ar "titulnācijas" ideoloģiju. Divreiz "Ku"? Kaut divdesmit! Visam gatavs! Vienmēr gatavs!
Krievu sabiedrībā veidojās tāda "gandarīta samierināšanās". Paskat vien, izrādās, ir iespējams, ar viņiem, ar latviešiem saradoties. Iemācīsimies valodu, atzīsim "okupāciju", nokūkosim, kur un kad vajadzēs, un kļūsim par pilsētas mēriem. Par jaunajiem latviešu krieviem, eiropiešiem līdz matu galiņiem.
Pēdējo desmit gadu laikā šī ideja ir ieperinājusies vietējo krievu prātos.
Tā pat laikus saknes: kļūsti par "krievu izcelsmes latvieti" un būsi laimīgs. Piemērs – Nils Ušakovs! Par viņu gāja balsot teju vai marša solī veselām kolonnām. Nils – mūsu mērs!
***
Nekā nebija. Kā naudas ieguves avots politikas ceļā Latvija sarūk acu priekšā. Naudas ir aizvien mazāk, bet politiķu ar mitrām un lipīgām roķelēm – aizvien vairāk.
Naudas ir mazāk, un viņi visbeidzot ir nokļuvuši līdz Niluškam. Saskatījuši, ka viņa saimniecībā kāds ir apzadzies. Tas jau tāpat ir skaidrs – pašvaldībās zog visā pasaulē. Līdz Nila laikiem zaga vēl vairāk. Daudz vairāk.
Vārdu sakot, Nilu Ušakovu dzen prom no Latvijas. no Rīgas mēra krēsla viņš dodas uz Eiropas parlamentu kā vienkāršs deputāts, ar ubaga algu desmit tūkstošu eiro apmērā. Samierinājies. Citādi iesēdinās.
Protams, Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš uzvarēs. Pagaidām viņa resursi PR jomā ir neierobežoti. Taču tā jau ir pēdējā reize. Mūsu jaukais un labais mērs aizies uz Briseli un tur pazudīs kuluāros un koridoros. Tur tādu deputātu ir gandrīz tūkstotis. Nevienam viņi nav vajadzīgi, kā vien paši sev.
Ek... pirmais un pēdējais Rīgas mērs – krievs. Otra tāda vairs nebūs...
Bet tagad nopietni: krievi, vai jums ir skaidrs? Lai kā jūs grozītos, lai kā mācītos latviešu valodu, lai kā apgūtu dziedošo "kurzemnieku" mēli, lai kā precētu latvietes, lai kā sūtītu bērnus latviešu skolās, tik un tā jūs nekad nekļūsiet par "krievu izcelsmes latviešiem". Arī jūsu bērni nekļūs. Pat ne mazbērni.
Viņi jūs neielaidīs pie sevis. Vienkārši tāpēc, ka naudas ir maz. Visiem nepietiks. Jau sen trūkst. Nauda šajā valstī ir tikai priekš latviešiem, nevienam citam. Pat visiem latviešiem tā nav domāta. Neuztveriet to kā personīgu apvainojumu.
Krieviem, kuri jau gandrīz asimilējušies, laiks saskumt...
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.