RĪGA, 5. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Kinoteātra Splendid Palace zālē pulcējās jaunais "Tautas laukums". Brīvās žurnālistikas fonda galvenie dalībnieki analizēja svarīgu tēmu "Ekonomikai būt... vai nebūt – tāds ir jautājums".
Organizācijas dibinātāji ir krievvalodīgajā televīzijas ēterā Baltijas valstīs populārākais TV darbinieks, producents un politiskais konsultants Grigorijs Zubarevs sadarbībā ar draudīgākā specdienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) – bijušo darbinieku, uzņēmēju Arnoldu Babri. Viņi uzaicināja lielu skaitu diskusijas dalībnieku. Piemēram, tika gaidīts ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV), bijušais šīs komisijas priekšsēdētājs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība).
Taču visi politiķi ielūgumu ignorēja. Kāpēc? Par to pastāstīja vienīgais "Tautas laukuma" spīkeris, Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš jau ilgus gadus karo ar Ekonomikas ministrijas radīto sistēmu. Runa ir par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – OIK sistēmu.
Kariņš pie "zaļās" siles
Politiķi un partijas, kas radījuši OIK shēmu, vainojami pie tā, ka no tautsaimniecības nozares ļoti veiksmīgi izdabūti vairāk nekā divi miljardi eiro, un darbs turpinās: acis mestas vēl uz miljardu. Pēc būtības, par konkrētas personu grupas iedzīvošanos bagātībā maksā visi Latvijas iedzīvotāji. Šīs pašas mazo HES, biogāzes staciju, vēja ģeneratoru parku īpašnieku un citu "zaļās" elektroenerģijas ieguvēju labā nauda tika izvilkta ne tikai no parasto iedzīvotāju kabatām – iznīcībai tika lemti lielie uzņēmumi, piemēram, "Liepājas metalurgs".
Starp citu, Arnolds Babris "Tautas laukuma" otrajā sapulcē bija ne tikai moderators – viņš runāja arī Latvijas rūpnieku vārdā, jo vada tālu aiz Latvijas robežām pazīstamo uzņēmumu "Brīvais Vilnis".
"Mēs uzņēmumā saskaitījām, ka visu šo gadu laikā par OIK esam atdevuši vairāk nekā pusmiljonu eiro. saskaitījām un saķērām galvu. Katru mēnesi tā pamazām maksājam, maksājam, maksājam. Galu galā sanāk milzīga summa. Starp citu, arī jūs maksājat, tikai pamazām, tāpēc nemanāt," – teica Babris.
OIK sistēma nesākās uzreiz. Sākumā saskaņā ar EM izstrādāto shēmu elektroenerģijas rēķinos (gan katram dzīvoklim, gan katram uzņēmumam izstādītajos) sāka pievienot tā saucamo papildu izdevumu daļu. Pēc tam vienā brīdī valdība oficiāli paziņoja, ka tas ir OIK. Un viss sākās, kad ekonomikas ministra posteni ieņēma Krišjānis Kariņš.
OIK mums ir uz visiem laikiem
Tagad Kariņš ir premjerministrs, tāpēc varam pat necerēt, ka valdība atcels OIK, kamēr viņš ir pie varas, lai kā politiķi klaigātu, ka vēlas izpildīt priekšvēlēšanu solījumus. To "Tautas laukumā" apliecināja arī politiķis Ivars Zariņš:
"Tagadējais ekonomikas ministrs Nemiro visiem spēkiem cenšas saglabāt OIK un turpināt afēru. Domājams, oficiāli OIK tiks atcelts: visiem skaļi paziņos, sak, no šīs dienas komponentes vairs nebūs, bet realitātē to noslēps citos maksājumos.
Pagaidām OIK iekasē no patērētājiem divās daļās. Pirmā daļa tiek aprēķināta proporcionāli elektroenerģijai, ko katrs no mums ir patērējis, bet otrā daļa ir konstanta, tas ir, atkarīga no pieslēguma jaudas. Tagad jau ir izdomāta jauna shēma. Pirmo, mainīgo daļu pārdēvēs, šķiet, par "zaļo sertifikātu", to noslēps elektroenerģijas cenā. Bet otro, OIK pastāvīgo daļu, noslēps sadales tīklu pakalpojumu tarifā," – atklāja Ivars Zariņš.
"Tautas laukumā" viņš atzīmēja: lai arī OIK ir Latvijas īpatnība, mūsu valsts atrodas Eiropas kopējā elektroenerģijas tirgū. Tātad šai sistēmai jābūt saskaņotai ar Eiropas Komisiju. Tieši tāpēc ar ES galveno likumdošanas struktūru ir jāsagrauj lielākā afēra Latvijā, kas izgudrota un uzsāka arī ar Kariņa dalību.
Citi cilvēki, kas aktīvi atbalstīja gan staciju celtniecību, gan jebkurus ar OIK saistītus projektus: ekonomikas ministrs pēc Kariņa – Artis Kampars, pēc tam Daniels Pavļuts līdz ar savu valsts sekretāru Juri Pūci (tagad viņi abi atkal strādā kopā, "Latvijas labā", vienā partijā: pirmais – valdības koalīcijā iegājušas frakcijas priekšsēdētājs Saeimā, otrais – reģionālās attīstības ministrs).
Afēristi un viņu "jumts"
Pirmkārt, pēc Ivara Zariņa domām, Eiropas Komisijas pārstāvjiem vai tiem, kuri šķetinās afēru Latvijā, ir jāpārbauda "zaļās enerģijas" stacijas. Līdz pat šim laikam Latvijā "darbojas" liels skaits viltus staciju, piemēram, biogāzes stacijas. Valsts piešķīrusi uzņēmējiem milzīgas subsīdijas, saskaņā ar dokumentiem, pat it kā pirkusi elektroenerģiju, izvelkot naudu no iedzīvotāju kabatām, taču patiesībā no stacijām nav ne miņas – tās pastāvēja tikai viltotos dokumentos.
Pie tam likums paredz, ka komersantam ir tiesības par paaugstinātu tarifu pārdot Latvenergo tikai to saražotās enerģijas apjomu, kas paliek, kad stacija pilnībā nodrošinājusi ar elektrību pati sevi – savu darbu. Aptuvenas aplēses rāda, ka trešo daļu saražotās elektroenerģijas stacija tērē pati sev.
Taču veiklajiem uzņēmējiem tādi cipari nekad nav patikuši. Ilgus gadus viņi pārdeva Latvenergo visu saražoto elektroenerģiju pēc paaugstināta tarifa, bet savām vajadzībām pirka elektroenerģiju par vispārpieņemto cenu. Bizness iznāca vēl izdevīgāks. Un šī afēra arī bija labi zināma gadiem ilgi gan pašā Latvenergo, gan Ekonomikas ministrijā, gan biznesa aprindās.
"Tāpēc es jau vairākkārt no parlamenta tribīnes un sarakstē ar Ekonomikas ministriju, minot konkrētus atklātas krāpšanās piemērus, pieprasīju liela mēroga pārbaudes un izmeklēšanu. Taču ministrija neko nav izdarījusi," – uzsvēra Ivars Zariņš.
Garš un tukšs apsūdzēto sols
Vēl vairāk, gan jaunais ekonomikas ministrs, gan citi politiķi atklāti saka: ja atcelt OIK, iespējams, nāksies maksāt milzu kompensācijas dažādu staciju īpašniekiem, ar kuriem iepriekš noslēgti sadarbības līgumi, pie tam mēs visi it kā sāksim atdot lielāku naudu Latvenergo. Tas vispār ir tumsā tīts noslēpums. Bet! No visām šīm nepatikšanām var izvairīties, ja rīkoties tā, kā iesaka Arnolds Babris.
Pēc viņa domām, krimināllieta ir jāierosina nevis par kaut kādiem to pašu biznesmeņu, staciju īpašnieku vai atsevišķu ministru pārkāpumiem, bet gan par pašu OIK shēmas izstrādes un īstenošanas faktu, jo nodarīts milzu kaitējums ne tikai visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī republikas tautsaimniecībai.
Tās rezultātā samazinājusies visas ekonomikas konkurētspēja. Nogalināti lieli uzņēmumi, piemēram, "Liepājas metalurgs", kurā trešo daļu produkcijas pašizmaksas veido elektroenerģija.
Bet kas tagad notiek ar citiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, piemēram, Latvijas Finieri un Valmieras stikla šķiedru? Pirmais aiziet uz Igauniju, otrais – uz ASV.
"Ja krimināllieta būs par OIK faktu, nenāksies maksāt nekādas kompensācijas, neko, ar ko biedē Ekonomikas ministrija. Ir jāpierāda, ka Ekonomikas ministrijai nebija nekādu tiesību radīt kroplīgo OIK sistēmu, izmaksāt privātajiem milzu naudu, savukārt Latvenergo nebija tiesību iepirkt no viņiem elektroenerģiju uz visu pārējo – gan Latvijas uzņēmēju, gan vienkāršo iedzīvotāju rēķina," – teica Babris.
Grigorijs Zubarevs pastāstīja, ka "Tautas laukuma" jautājumus par OIK nosūtīs ministram Ralfam Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Jānim Vitenbergam un vēl dažam labam. Arī par to mēs noteikti pastāstīsim.