RĪGA, 3. marts – Sputnik. Cienītāji paspriedelēt par "okupāciju" var jūsmot. Petīcija par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem nojaukšanu, kura parādījās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv 2017. gada septembrī, beidzot savākusi nepieciešamos 10 tūkstošus parakstus tās izskatīšanai Saeimā.
Iniciatīvas autors ir Uģis Polis. Pēc viņa domām, piemineklis Atbrīvotājiem ir simbols, kurš atgādina latviešu tautai par ciešanām "padomju okupācijas" gados. Polis uzskata, ka ar savu iniciatīvu viņš izpilda latviešu vēlēšanos, kuri lielākajā masā vēlas šī simbola nojaukšanu.
Bet, kā vēsta Mixnews.lv, monuments, visticamāk, paliks savā vietā. Jo pret tā nojaukšanu skeptiski attiecas Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). Jo pieminekli apsargā 1994. gadā Latvijas un Krievijas noslēgtie līgumi un normatīvie akti, kuri aizstāv pieminekļus, celtnes un masveida apbedījumu vietas, paredzot to uzturēšanu un kopšanu.
Un, neraugoties uz to, ka iniciatīvas autors piedāvā šos līgumus anulēt, Latvijas ĀM runā par to, ka likumdošana neļauj to darīt pat tādā gadījumā, ja iniciatīva par pieminekļa nojaukšanu gūs Saeimas atbalstu.
Piemineklis paliek
ĀM pārstāvis Jānis Beķeris iepriekš skaidroja, ka no likumdošanas viedokļa pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšana nav iespējama, jo līgums ar Krieviju paredz, ka jebkādas konfrontācijas rašanās gadījumā abu valstu normatīvo aktu starpā un ar starptautisko regulēšanu, otrajam ir priekšrocība pār Latvijas likumdošanu, un nekādas pretlikumīgas darbības Latvijā nedrīkst rīkot.
Un pat Nacionālā kultūrmantojuma pārvalde, kaut arī neiekļāva monumentu kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, tomēr uzskata to par kultūrvēsturisku vērtību un noteikta laika posma apliecinājumu.
Tiesa, pārvaldē uz pieminekļa vēsturisko vērtību raugās citā leņķī. Pēc Nacionālās kultūrmantojuma pārvaldes Politiskās nodaļas speciālistes Almas Kaurātes sacītā, pieminekļa pastāvēšanu vai izskaidrot tā, ka "tas varētu kļūt par totalitārisma liecību, iegūstot zināmu muzeja vērtību".
Pievaldiet interpretācijas
Par šādu interpretāciju Latvijas ĀM arī nav sajūsmā. Tur šo iniciatīvu neatbalsta un lūdz būt uzmanīgākiem ar vēstures traktēšanu, jo tas dod pamatu vēl plašākām diskusijām un iebildumiem. Ministrija aicina atturēties no tā.
Turklāt, vērts atgādināt, ka nesen par Latvijas premjerministru kļuvušais Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" izteicās par pasākumiem, kas veltīti Waffen SS leģionāru piemiņai. Pēc viņa sacītā, valdības locekļiem nevajadzētu piedalīties leģionāru gājienos un citās līdzīgās akcijās.
Kariņš uzsvēra, ka šādi pasākumi "neveicina Latvijas imidža uzlabošanos". Tāpēc pastāv varbūtība, ka jaunā valdība atliks pieminekļa nojaukšanu dziļā kastē vai vispār piedāvās par to aizmirst, lai nebojātu valsts imidžu pasaules sabiedrības acīs.