Pētījums: gandrīz trešā daļa iedzīvotāju dzīvo aiz nabadzības robežas

Minimālā alga pēc nodokļu atrēķina izrādās zem nabadzības sliekšņa.
Sputnik

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Pētījums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ko veikusi Līga Leitāne no Latvijas Universitātes, apliecinājis, ka aptuveni 6%, jeb 50 tūkstoši nodarbināto Latvijā nesaņem nekādus ienākumus, vēsta rus.db.lv.

Eurostat: jauniešiem Latvijā nabadzība nedraud

Aptuveni 64% nodarbināto saņem algu, kas nesasniedz vidējo rādītāju valstī. Savukārt 28,6% saņem algu, kas nesasniedz minimālo – 430 eiro. Leitāne uzskata, ka šie iedzīvotāji veido nabadzības riska grupu. Kopš 2018. gada vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, kuru alga ir mazāka par minimālo: no 26,6% gada sākumā līdz 28,6% - gada vidū.

Eksperte uzskata, ka Latvijā pazūd vidējā klase, un valdībai nāktos nopietni padomāt par šo problēmu. Viņa norādīja, ka ieņēmumu līmenis, zem kura sākas nabadzība, ir 367 eiro. Analizējot algu apmēru pirms nodokļu atrēķina, pat minimālā alga 430 eiro apmērā ir augstāka par šo līmeni. Taču alga neto sastāda 346,16 eiro – zem nabadzības sliekšņa. Tātad gandrīz trešajai daļai iedzīvotāju Latvijā ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa.

Iepriekš Centrālā statistikas pārvalde vēstīja, ka 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkst. – 23,3% iedzīvotāju, par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem

Visbiežāk nabadzības riskam pakļauti vientuļi pensionāri vecumā no 65 gadiem, bet 2017. gadā viņu skaits sasniedza 74% (gadu iepriekš - 72,8%). Pensionāram risks izrādīties aiz nabadzības sliekšņa veido 48,9% (pieaugums par 5,2 procentpunktiem no 2016. gada). Pie tam, saskaņā ar Eurostat datiem, 44% pensionāru Latvijā stāv uz nabadzības sliekšņa. Sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 48,5%, vīriešiem - 33,8%.

Starp strādājošajiem nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti tikai 8,1% iedzīvotāju (gada laikā rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem). Starp bezdarbniekiem katrs otrais stāv uz nabadzības sliekšņa (59,5%, pieaugums par 2,9 procentpunktiem).

Riska kategorijā ir arī nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), vientuļās personas vecumā līdz 64 gadiem (31%), daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).