Politika

VoteWatch: kā balso eirodeputāti

Eirodeputāti reti izlaiž sēdes, nemīl klausīties svešas runas un strīdas migrācijas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumos.
Sputnik

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Pēc trim mēnešiem daudzi eirodeputāti palūgs vēlētājus apstiprināt viņu mandātus; portāls VoteWatch Europe apkopojis statistiku, kura stāsta par to, kā strādājuši Eiroparlamenta (EP) locekļi pēdējo piecu gadu laikā.

EP šī sasaukuma pilnvaru piecu gadu laikā notika apmēram 9 tūkstoši atklātu personificētu balsojumu, pēc kuriem katrs gribētājs var noskaidrot, kā balsoja viens vai otrs deputāts. Salīdzinot ar pagājušo sasaukumu, šādu balsojumu skaits palielinājies par 50%, kas norāda uz apsveicamu tiekšanos pie caurskatāmības un atklātuma.

Latvijas jauniņie un čehu pirāti: kas iekaros Eiroparlamentu

Taču daži svarīgi jautājumi joprojām tiek lemti slēptā balsojumā, tostarp Eirokomisijas prezidenta vēlēšanas, kuras notiks šī gada jūlijā. Pirms diviem gadiem vairums deputātu nolēma, ka nevēlas darīt zināmu sabiedrībai, par ko viņi balsoja.

Viscaurskatāmākie izrādījušies balsojumi par ES budžetu, otrajā vietā seko ārpolitikas un drošības jautājumi, trešajā – veselības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumi.

Vidēji EP plenārsēdes apmeklē 657 eirodeputāti no 751. Apmēram katru astoto sēdi apmeklē vairāk, nekā 700 cilvēku, un tikai 8% lēmumu tika pieņemti ar mazāk nekā 600 cilvēku dalību. Tas īpaši iespaido, ņemot vērā, ka daudziem eirodeputātiem nākas braukāt uz sēdēm Briselē vai Strasbūrā no savām valstīm reizi nedēļā.

Taču, jāņem vērā, ka balsojumi parasti notiek dienas vidū, tieši pirms pusdienlaika, savukārt debašu laikā zālē reti var ieraudzīt vairāk nekā simts cilvēku – eirodeputātiem interesantāk ir balsot, nekā klausīties vienam otra runās. Tāpēc, nosakot eirodeputātu ietekmi, vērts pievērst uzmanību viņu balsīm, nevis runām – viņi paši tieši tā arī dara.

Eiropas Parlaments gatavojas samazināt deputātu korpusu

Visapmeklētākie, kas neizbrīna, izrādījās balsojumi migrācijas jautājumos. Piemēram, rekorda 717 eirodeputāti sapulcējās 2016. gada 12. aprīlī, lai nobalsotu par migrācijas kontrolēšanas pasākumiem Vidusjūras reģionā.

715 eirodeputāti piedalījās balsojumos par jauniešu bezdarba apkarošanas jautājumiem un dzīvnieku uzturēšanu. Tā, piemēram, 714 cilvēki nolēma izteikt savu viedokli par ES subsidiaritātes principu, un 713 – par starpkultūru dialoga, kultūru daudzveidības un ES tradicionālo vērtību propagandas nepieciešamību.

Pēdējo trīs EP sasaukumu laikā Eiropas Tautas partijas (EPP) un Sociāldemokrātu (S&D) grupas pakāpeniski samazinājās, taču tā dēvētās lielās koalīcijas gadījumi, kad abas šīs lielākās EP grupas balso kopā, tikai kļuvuši biežāki. Spriežot pēc visa, jo mazākas kļūst šīs grupas, jo biežāk tām nākas sadarboties. Visticamāk, nākošajā EP sasaukumā, kad tās kopā pirmo reizi varētu nesavākt 50%, šīs grupas satuvināsies vēl ciešāk.

Taču uz to var palūkoties arī no citas puses – jo vairāk šīs grupas sadarbojas un dominē balsojumos, jo vieglāk citām grupām prezentēt sevi plašai publikai kā "alternatīvu", kas izskaidro to popularitātes izaugsmi un EPP un S&D atbalsta samazināšanos. Ja "lielā koalīcija" turpinās darbu arī nākošajā EP sasaukumā, tad 2024. gadā politiskais spektrs var pilnībā mainīties, kā tas jau ir noticis Francijā, Itālijā un Spānijā, kur tradicionālās partijas ir zaudējušas varu.

Atpakaļceļa nav: kā Brisele reaģēja pēc Terēzas Mejas sakāves

"Lielā koalīcija" savstarpēji pieņēma 74% EP lēmumu. Pārējos 26% gadījumu EPP un S&D balsoja viens pret otru, un lēmuma pieņemšanu spēja ietekmēt citas grupas, kā arī eirodeputāti, kuri balsoja pret partijas viedokli.

Katrā desmitajā balsojumā lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu mazāk, nekā 50 balsis. Sevišķi bieži tas notika ekoloģijas politikas lietu balsojumos, kuri spēj ietekmēt rūpniecību. Piemēram, speciāla automobiļu ražošanas nozares uzraudzības dienesta izveidošana tika pieņemta vien ar vienas balss vairākumu – viens "Eiropas konservatori un reformisti" grupas loceklis nobalsoja kopā ar kreisajiem.

Balsojumi ar nelielu balsu pārsvaru tāpat bieži notiek migrācijas, tirdzniecības politikas vai sieviešu tiesību apspriešanas laikā, un sevišķi – apspriežot izdevumu politiku, tostarp pašu eirodeputātu algas un izdevumus.