RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Atkritumi ir kopīga Latvijas iedzīvotāju problēma, un kamēr sabiedrība nesāks rūpēties par to, kā lai aiz sevis atstāj pēc iespējas mazāk pēdu, Getliņu poligonu nebūs iespējams attīrīt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāstāsta iedzīvotājiem vairāk par atkritumu šķirošanas priekšrocībām, uzskata ministrs Juris Pūce, raksta Dienas Bizness.
Pēc viņa sacītā, lai dzīvotu tīrā vidē, Latvijas iedzīvotājiem jāražo mazāk atkritumi un jākontrolē, kas ar tiem notiek. Atkritumu šķirošana un pārstrāde jāuztver kā kopīgu mērķi visai Latvijas sabiedrībai, uzskata Pūce.
Viņš atzīmē, ka sabiedrībā izveidojies priekštats, ka atkritumi – tā ir pašvaldības vai atkritumu izvešanas pakalpojumu uzņēmuma problēma, taču tas tā nav.
"Konteineri mazi, krāsas ne tās, piktogrammas nav skaidras – iemeslu vai atrunu, kādēļ mēs nešķirojam atkritumus, ir daudz. Turklāt atkritumi – tā ir Latvijas iedzīvotāju kopīgā problēma, jo mēs tos ražojam. Kad cilvēks apzināti būs gatavs samaksāt par kostīmu no naturālā auduma vairāk, lai to pēc tam var pārstrādāt, tad mēs atradīsim atslēgu šīs problēmas risinājumam," paziņoja ministrs.
Viņš norādīja, ka ministrijai un pašvaldībām vairāk jāizskaidro iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas priekšrocības, paši iedzīvotāji šajā jautājumā neizrāda iniciatīvu.
"Visi vēlas, lai šķirošanas konteineri stāvētu pie viņu mājām, nevis kaut kur tur, šķirošanas laukuma, kur jāizved atkritumi. Ja pavēro tendences, tad cilvēki vēlas, lai pakaļ mēbelēm, kuras viņi vēlas izmest, brauc pakaļ pie viņiem uz mājām, nevis aizvest tās kaut kur pašiem. Taču tas ir atbildības jautājums: neviens taču nelika viņiem pirkt jaunas mēbeles. Tā ir viņu pašu izvēle – ražot atkritumus," pateica Pūce.
Saskaņā ar kompānijas "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veikto aptauju, 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro atkritumus. Šobrīd visatbildīgākie izrādījušies Zemgales iedzīvotāji: 67% nodarbojas ar atkritumu šķirošanu. Tālāk seko Vidzeme (64%), Kurzeme un Latgale (54% katrā). Vismazāk ar atkritumu šķirošanu nodarbojas rīdzinieki – vien 45%.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šķiro stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas pudeles (70%), papīru un kartonu (62%), konservu bundžas (29%), nolietotās elektroiekārtas (28%), bioloģiskos atkritumus (22%) un nolietotās riepas (16%).
Infrastruktūras pieejamība ir galvenais faktors, kurš mudina vai atmet domas par atkritumu šķirošanu. Vairāk nekā puse (58%) aptaujāto paziņoja, ka nešķiro atkritumus šķirošanas konteineru trūkuma dēļ māju tuvumā. 38% procentiem saglabājies ieradums izmest atkritumus kopā, 22% sūdzas par šķirošanas neērtībām, 13% nesaprot, priekš kam jāšķiro atkritumi, 6% nosauca citus iemeslus.
Latvijā tiek pārstrādāti 25,2% atkritumu (24. vieta Eiropas Savienībā), kas ir sliktāks par Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Salīdzinājumam: Vācija pārstrādā gandrīz 70% atkritumu.
Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā sastādīja 483 kilogramus, savukārt no 1995. gada tas palielinājies par 2,1%. Taču Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu daudzums 20 gados palielinājies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 410 kilogramus.