RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Krievija sākusi daudz aktīvāk trenēties pilnvērtīga kara uzsākšanā un veikšanā, teikts Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta (FOI) pētījumā.
Pēc pētījuma autoru domām, ja agrāk Krievija vairāk uzmanības veltīja nelielu lokālu konfliktu noregulēšanas iemaņu apgūšanai, tagad regulāras Krievijas armijas stratēģiskās mācības kļūst arvien lielākas pēc to mēroga.
Tostarp analītiķi min mācību "Rietumi 2017" piemēru Rietumu militārajā apgabalā, kurās piedalījās apmēram 5,5 tūkstoši Krievijas karavīru, kā arī "Austrumi 2018", kurās tika iesaistīti apmēram 300 tūkstoši karavīru.
Autori apgalvo, ka Krievijas armija manāmi palielinājusi kaujas gatavību un ir spējīga īsā laika posmā pāriet no miera laika pie kara laika uzdevumu izpildīšanas. Valstī reizi gadā tiek rīkotas liela mēroga mācības kādā no četriem pasaules daļu virzieniem, lai iemācītu armiju "piedalīties karā kontinenta lielākajā daļā".
"Krievija gatavojas rīkot reģionālus un, visticamāk, ilglaicīgus karus pret iespējamiem ienaidniekiem līdzīgi Ķīnas un NATO izmēriem," uzskata pētījuma vadītājs Juhans Nurbergs.
Tāpat analītiķi norāda, ka Krievija sistemātiski kontrolē savu spēku kaujas gatavību, sākot no 2013. gada, turklāt šajā procesā pastāvīgi tiešā veidā piedalās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā Augstākais virspavēlnieks, pēc kura pavēles arī sākas šādas pārbaudes.
"Svarīgi trenēt militāro domāšanu un nervu sistēmu. Muskuļi tur ir. Savukārt smadzenes nepieciešams uzturēt pastāvīgā gatavībā," piebilst Nurbergs.
Neskatoties uz paziņojumiem par uzticību tradicionālās neitralitātes principiem un nolūku neesamības iestāties NATO, Zviedrijas Bruņotie spēki aktīvi apgūst kaujas darbību organizēšanu un rosināšanu pret Krieviju. Tā, piemēram, oktobra beigās Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā notika kopš 1991. gada lielākie NATO militārie manevri Trident Juncture ar gandrīz 50 tūkstošu Ziemeļatlantijas alianses un Zviedrijas karavīru dalību. Manevros tika iesaistīti 65 kuģi un 150 lidmašīnas.
Zviedrija un tās tuvākā kaimiņiene Somija pilnveido savus bruņotos spēkus ar mērķi panākt atbilstību NATO standartiem. Pagājušajā pavasarī ASV, Zviedrijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par militārās sadarbības paplašināšanu. Iepriekš Somija un Zviedrija noslēdza vienošanās par NATO karaspēku atbalstu, kas ļauj izvietot militārā bloka spēkus Zviedrijā un Somijā, kā arī īstenot to tranzītu miera un kara laikā.
Tāpat Zviedrija atjaunojusi militāro iesaukšanu, kura tika atcelta 2010. gadā, ierobežotam iesaucēju skaitam, kurus reizi gadā izsauks uz obligātajām mācībām. Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā Gotlandes salā atkal tika izvietoti karaspēki, savukārt militārie izdevumi palielinājušies par 2,7 miljardiem kronu (274 miljoniem eiro).
Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievijai nav agresīvu nolūku un tā nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina par Maskavas uzbrukšanas plānu neesamību kādai no valstīm, taču tā izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.