RĪGA, 2.februāris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka 2. februāri Vašingtona sāks ar Krieviju noslēgtā Līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju (INF) apturēšanas procedūru. Brisele norādīja, ka nevēlas pārvērst Eiropu par divu lielvalstu kaujas lauku.
Kaujas gatavībā ar raķetēm
"Krievija ir pārāk ilgi nesodīti pārkāpusi līgumu INF, slepeni izstrādājot un izvēršot aizliegtu raķešu sistēmu, kas tieši apdraud mūsu sabiedrotos un bruņotos spēkus ārvalstīs. Rīt (2. februārī – red.) ASV pārtrauks savas līgumā INF paredzētās saistības un sāks izstāšanās procesu no INF. Tas noslēgsies pēc sešiem mēnešiem, ja Krievija neatgriezīsies pie (līguma – red.) ievērošanas, iznīcinot visas savas raķetes, iekārtas un ar tām saistīto aprīkojumu, kas pārkāpj līgumu," – Trampa paziņojumu citēja RIA Novosti.
ASV prezidents uzsvēra, ka ASV sāks izstrādāt "savas militārās atbildes" variantus.
Līguma noteikumi paredz, ka par izstāšanos no tā līgumslēdzējiem jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš.
Saglabāt līgumu
ES nevēlas no jauna kļūt par superlielvalstu sāncensības vietu, raķešu līgums ir jāsaglabā, paziņoja ES diplomāte Federika Mogerīni.
Viņa uzsvēra, ka Eiropa "nevēlas redzēt, ka kontinents atkal kļūst par kaujas lauku vai vietu, kur saduras superlielvalstis".
"Mēs nevēlamies pat izskatīt iespēju atgriezties uz šī ceļa. Mums, Eiropas Savienībai, būtu ļoti svarīgi redzēt pilnu līguma ievērošanu un saglabāšanu. Tas pilnībā atbilst Eiropas drošības interesēm," – uzsvēra Mogerīni.
Atklāts miera apdraudējums Eiropā
Eiropas Parlamenta deputāts Udo Bulmans atzīmēja, ka ASV izstāšanās no INF kaitē Eiropas drošībai.
"Mūsu dziļi satrauc informācija par to, ka Trampa administrācija izvērtē iespēju izstāties no līguma INF," – paziņoja otrās lielākās EP frakcijas "Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse" līderis. Viņš uzsvēra, ka "neuzticami ārējie partneri tieši kaitē drošībai un mieram Eiropā".
Bulmans ierosināja iekļaut jautājumu par INF Eiropas Parlamenta februāra sesijas dienas kārtībā.
Līguma laušana negatīvi ietekmēs situāciju Eiropā, ir pārliecināts Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Jans Hallenbergs.
"Vienošanās pārtraukšana negatīvi ietekmēs ASV un Krievijas attiecības, destabilizēs attiecības ar Eiropu. Tas provocēs jaunu kaujas galviņu ražošanas risku," – norādīja Hallenbergs.
Viņš piezīmēja, ka vienīgā iespēja izvairīties no spriedzes eskalācijas kontinentā ir tālākas pārrunas un līguma saglabāšana.
Eiropas Savienībai draud briesmas
Kluba "Valdajs" programmas direktors Ivans Timofejevs atzīmēja, ka līguma laušanas gadījumā "abas puses saņems juridisku iespēju ražot vidēja un maza darbības attāluma raķetes, tas ir jauns bruņošanās sacensību posms, un galvenais zaudētājs ir Eiropas Savienība".
Izstāšanās no INF paver Vašingtonai iespēju izvietot raķetes Eiropā, brīdināja poļu eksperts Tadeušs Teņkovskis.
"Līguma darbības pārtraukšana nozīmē, ka abām pusēm vairs nav ierobežojumu no raķešu izstrādes un ražošanas viedokļa. Taču tas nav galvenais. Līgums skar ne tikai raķešu ražošanu, bet arī izvietošanu. Tātad ASV var mierīgi dislocēt raķetes Eiropā," – paskaidroja eksperts.
Viņš uzsvēra, ka "tieši dislokācija, nevis ražošana" ir ASV galvenais mērķis.
Krievijas reakcija
Pirms Donalda Trampa paziņojuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsprieda domājamo ASV izstāšanos no INF ar KF Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem. Valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atklāja, ka "notikusi detalizēta saruna stratēģiskās stabilitātes un starptautiskās drošības jautājumos, ņemot vērā ASV prognozējamo izstāšanos no INF".
Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs atzīmēja, ka Krievija, neskatoties uz ASV pozīciju, līdz pēdējam atbalstīs INF saglabāšanu un citu valstu pievienošanos tam. Tomēr, ASV izstājoties no līguma, Krievija neievēros tā noteikumus vienpusējā kārtībā.
"Protams, ja ASV izstāsies no līguma, nevar būt ne runas par to, ka Krievija to ievēros vienpusējā kārtībā. Mēs noteikti reaģēsim, taču vienlaikus neuzsāksim bruņošanās sacīkstes, lai kā to vēlētos amerikāņi, kuri iecerējuši Krievijas ekonomisko novājināšanu," – uzsvēra politiķis.
Senators norādīja, ka Krievijā "jau kopš padomju laikiem saglabājusies virkne iesaldētu projektu, kas saistīti ar vidēja un maza darbības attāluma raķešu izmantošanu, kuru īstenošanai nebūs vajadzīgi lieli ieguldījumi".
Raķešu paritātes gals
Aizvadītā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV iecerējušas atkāpties no 1987. gadā noslēgtā līguma INF, jo, pēc viņa vārdiem, Krievija pārkāpj vienošanos. Tramps apsolīja, ka ASV palielinās kodolpotenciālu līdz brīdim, kamēr pārējie "atgūsies", bet pēc tam Vašingtona būs gatava apturēt procesu un sākt bruņojuma samazināšanu.
Krievija vairākkārt ir informējusi, ka stingri ievēro līgumā minētās saistības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Maskavai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par līguma izpildi no Savienoto Valstu puses. ASV pārmet Krievijai INF pārkāpumus nepamatoti – raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, ir izmēģināta darbības rādiusā, ko līgums pieļauj.
ASV atteicās piedalīties Krievijas Aizsardzības ministrijas organizētajā brīfingā, kurā sabiedrībai pirmo reizi tika nodemonstrēta raķete 9M729, un pieprasīja tās iznīcināšanu. Vašingtona uzskata, kas tas nepieciešams līguma saglabāšanai. Līgumam INF veltītā Krievijas un ASV pārstāvju tikšanās šonedēļ beidzās bez rezultātiem.