RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Pasaules Veselības organizācija (PVO) publicējusi desmit galveno veselības draudu sarakstu, ar kuriem cilvēce saskarsies 2019. gadā.
Latvijai var tikt piemēroti ne visi šī saraksta punkti – to vidū nav militāro konfliktu, Ebolas un Denges drudžu – taču ir arī tādi veselības draudi, kuri skar Baltijas valstis, un, tostarp, arī Latviju.
Gaisa piesārņojums
Deviņi no desmit cilvēkiem visā pasaulē elpo piesārņotu gaisu, kā rezultātā var saskarties ar elpceļu un asinsrites sistēmas saslimšanām. Piesārņots gaiss bojā plaušas, sirdi, smadzenes un kļūst par nāves iemeslu 7 miljoniem cilvēku gadā. Apmēram 90% šo nāves gadījumu notiek valstīs ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni, kur gaisu piesārņo rūpniecība, transports, lauksaimniecība, kā arī dūmvadi.
Latvijā gaisa kvalitāte arī nav ideāla: Rīgas iedzīvotāji sūdzas par nepatīkamajām ostas smakām, Ventspils iedzīvotāji – par ogļu putekļiem, un visus uztrauc nelegālās riepu izgāztuves.
Diabēts, vēzis un sirds slimības
Nelipīgas slimības, tādas kā diabēts, vēzis un sirds slimības, kopā ir vairāk nekā 70% nāves gadījumu iemesli visā pasaulē: ik gadu no tām mirst 41 miljons cilvēku, tostarp 15 miljoni cilvēku vecumā no 30 līdz 69 gadiem, no tā dēvētās priekšlaicīgās nāves. Ap 85% šo nāves gadījumu notiek valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni.
Par šo saslimšanu skaita pieaugumu ir atbildīgi pieci riska faktori: smēķēšana, alkohols, neveselīgi pārtikas produkti, zema fiziska aktivitāte un gaisa piesārņojums.
Eiropas Savienībā no diabēta cieš vairāki desmiti miljonu cilvēku, taču Baltijas valstīs saslimšanas līmenis ir zemāks par vidējo: Latvijā diabētiķu skaits sastāda mazāk nekā 5% iedzīvotāju. Taču, saskaņā ar Veselības ministrijas 2016. gada datiem, desmit gadu laikā saslimušo skaits kļuvis divreiz lielāks.
Saskaņā ar statistiku, katra ceturtā nāve Eiropas Savienībā notiek vēža rezultātā. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks: 20,8% no visiem nāves gadījumiem. Sākot no 1990. gadiem, mirstība vēža rezultātā kļuvusi praktiski divas reizes lielāka.
Visbēdīgākie rādītāji valstī – mirstība sirds un asinsvadu saslimšanu dēļ: 2015. gadā 29% Latvijas iedzīvotāju nomira no sirds slimībām, sliktāki rādītāji ES ir tikai Lietuvai. 2017. gadā no 20% mirušo no šīm slimībām nesasniedza 64 gadu vecumu. Insulta rezultātā ik gadu mirst vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku, 2017. gadā 15% no tiem bija jaunāki par 64 gadiem.
Gripa
Pagaidām nav zināms, kad tas notiks, taču pasauli, neapšaubāmi, sagaida kārtējā gripas pandēmija. Par vienu no efektīvākajiem veidiem kā to novērst PVO sauc vakcināciju.
No 15. janvāra Slimību profilakses un kontroles centra Latvijā ir izsludinājis gripas epidēmiju. Latvijas Infektoloģijas centrā Rīgā ikdienu nonāk ap divdesmit gripas slimnieku, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība stacionārā. Šogad valstī dominē A tipa gripas vīruss.
Antibiotiku rezistentas baktērijas
Baktēriju, parazītu un vīrusu rezistences celšanās pret eksistējošajām antibiotikām draud atgriezt cilvēkus laikos, kad nepastāvēja efektīvas zāles pret plaušu iekaisumu, pneimoniju, tuberkulozi un salmonelozi.
It sevišķi bīstams ir tuberkulozes zāļu neuztveramība, ar kuru ik gadu saslimst 10 miljoni cilvēku, no kuriem 1,6 miljoni ik gadu mirst. 2017. gadā 600 tūkstošiem tuberkulozes slimnieku atklāja rezistenci pret rifampicīnu - visefektīvākajām zālēm pret šo slimību, turklāt 82% no tiem bija rezistence vienlaikus pret vairākiem zāļu veidiem.
Eiropas Savienības valstu vidū Latvija ieņem trešo vietu pēc mirstības līmeņa tuberkulozes rezultātā – 47 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Atteikšanās no vakcinēšanās
Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem slimību profilakses veidiem. Šobrīd pateicoties potēm izdodas novērst 2,-3 miljonus nāvju gadā, un vēl 1,5 miljonu varētu novērst ar vakcīnu pieejamības uzlabošanas palīdzību. 2019. gadā PVO cīnīsies ar dzemdes kakla vēža izplatīšanos ar HPV (cilvēka papilomas vīrusu) vakcīnas palīdzību, kā arī cer iznīdēt poliomielītu Afganistānā un Pakistānā.
Taču atteikšanās no vakcinācijas dēļ daudzas slimības, kuras atradās uz izzušanas sliekšņa, atkal atgriežas – piemēram, par 30% pieaudzis masalu saslimšanas gadījumu skaits.
Vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par vakcinācijas labumu – tas ir viens no lielākajiem rādītājiem Eiropā, kur jau tā ir viens no pasaulē zemākajiem uzticības līmeņiem vakcinācijas labumam.
HIV un AIDS
Neskatoties uz pēdējos gados sasniegto progresu HIV/AIDS ārstēšanā, ik gadu no šīs slimības mirst gandrīz miljons cilvēku, savukārt ar to saslimuši 37 miljoni cilvēku visā pasaulē. Arvien biežāk ar HIV saslimst jaunietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā pēc AIDS un hepatīta saslimšanas līmeņa. Potenciāli ar HIV inficēti Latvijā varētu būt četri no katriem tūkstoš iedzīvotājiem.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā nepieciešamo terapiju saņem tikai 35% HIV inficēto.