RĪGA, 16. janvāris — Sputnik. Aprindas, kuru pārstāvji vēlas ASV turpmāku darbību NATO, ir satrauktas par to, ka prezidents Donalds Tramps varētu atkal atgriezties pie idejas izstāties no alianses. 2018. gadā D.Tramps privātās sarunās vairākkārt izteicies, ka ASV būtu ieteicams izstāties no militārā bloka, vēsta avīze New York Times.
Prezidenta administrācijas bijušie un pašreizējie pārstāvji pastāstīja, ka D.Tramps ir neapmierināts ar tempiem, kādos sabiedrotie palielina aizsardzībai paredzētos izdevumus. Izdevums norādīja, ka NATO samitā Briselē aizvadītajā gadā Tramps norādījis Savienoto Valstu pārstāvjiem nacionālās drošības jomā, ka nesaskatot militātas alianses jēgu, kura ASV nozīmē naudas aizplūšanu.
Lēmums par to, ka perspektīvā visas alianses dalībvalstis palielinās aizsardzības izdevumus līdz 2% IKP, tika pieņemts NATO samitā 2014. gadā. Līdz 2018. gada novembrim 11 no 29 NATO valstīm palielinājušas izdevumus līdz 2% IKP, vēstīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsvēra, ka vidēji aizsardzības izdevumu apjoms Eiropas valstu vidū nesasniedz 1,5% IKP salīdzinājumā ar 3% IKP aukstā kara noslēguma periodā.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis partnerus Eiropā par nepietiekamiem, pēc viņa domām, asignējumiem aizsardzībai un draudējis ar Vašingtonas izstāšanos no militārā bloka. NATO samitā Briselē 2017. gada maijā ASV līderis paziņoja, ka 22 no 23 organizācijas locekļiem "nemaksā par savu aizsardzību to, kas pienākas, un tas ir negodīgi attiecībā pret amerikāņu nodokļu maksātājiem". Tramps atzīmēja, ka 2% IKP, ko dalībvalstīm jāpiešķir organizācijas vajadzībām, ir "galējais minimums atbildei uz mūsdienu reālajaiem draudiem". Samitā 2018. gada jūlijā Tramps jau pieprasīja militāro izdevumu palielināšanu līdz 4% IKP.
NATO budžeta palielināšanu kritiski uztver Krievija. KF pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni – red.) iepriekš vēstīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par līdzekļu piešķiršanu 2% IKP apmērā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šie kolosālie līdzekļi var tikt atvēlēti cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku – terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā vērsta placdarma radīšanai, kas paredzēts spēku projicēšanai Krievijas virzienā.