RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta informāciju, no 14. janvāra līdz 30. aprīlim tiks ierobežota satiksme no ceļa pārvada Krasta ielā līdz Bauskas ielai, vēsta Mixnews.lv.
Remontdarbu veikšanas laikā darbu veicējam ir jānodrošina apbraukšanas ceļi un jāuzstāda attiecīgas ceļa zīmes.
2017. gadā Rīgas dome apstiprināja papildu 13 miljonu piešķiršanu Salu tilta rekonstrukcijas otrajai kārtai, pēc kā rekonstrukcijas otrās kārtas kopējā finansējuma summa sastādīja vairāk nekā 30 miljonus eiro. Sākumā bija plānots iztērēt 17,3 miljonus eiro.
Toreiz Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītājs Emīls Jakrins skaidroja, ka papildu 13 miljoni varbūt arī nebūs nepieciešami, jo tie ir vajadzīgi ārkārtas gadījumam, ja būvdarbu veicēju darbu īstenošanas piedāvājumi tomēr pārsniegs cenā sākotnējo plānoto summu 17 miljonu eiro apmērā.
Pēc Jakrina sacītā, tilta rekonstrukcijas pirmās kārta prognozētie izdevumi arī sastādīja 22 miljonus eiro, taču reāli izrādījās 9 miljoni eiro.
Vērts atzīmēt, ka 85% projekta izdevumu sedz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.
Latvijas tilti
Pērnā gada augustā divsimt metru garais tilta ceļš uz Dženovai cauri ejošās autostrādes A10 nogāzās uz noliktavu telpām un dzelzceļa sliedēm. Nelaimes gadījuma brīdī uz tilta atradās vairāk nekā 30 automobiļu, katastrofā bojā gājuši 39 cilvēki.
Apmēram 40% Latvijas tiltu atrodas bēdīgā stāvoklī — un nav izslēgts, ka kādreiz Latvijā var atkārtoties Dženovas traģēdija. Latvijā ir vairāk nekā divi tūkstoši tiltu. Mazliet mazāk par pusi pieder valstij, par lielāko daļu atbild pašvaldības. Tiltu uzturēšanai tiek tērētas miljonu, taču nepietiekamas summas, saka Andris Bērziņš, "Latvijas ceļu būvētājs" biedrības valdes priekšsēdētājs.
"Kas attiecas uz galveno ceļu tiltiem, mēs daudz maz esam pārliecināti, ka tur ir savesta kārtība. Kas attiecas uz reģionālajiem ceļiem, manuprāt, tur gadās dažādi… Jo pirms diviem gadiem mēs veicām izmeklēšanu un redzējām, ka tur ir ļoti daudz nesalabotu, ļoti daudz sarūsējušu vietu, kur jau deformējas pašas dzelzsbetona konstrukcijas."
Izmeklēšana konstatēja: ap 40% visu tiltu atrodas sliktā stāvoklī. Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā nav augstu, simts metrus augstu celtņu, kā arī tiltu, kas atrastos virs ēkām. Bet, neskatoties uz to, risks ir augsts, saka Bērziņš.
"Mēs nevaram būt pārliecināti, ka kādu dienu kaut kāda kravas mašīna vai vieglā mašīna neiebruks līdz ar tiltu. Taču tāds signāls ir bijis. Pirms diviem gadiem, manuprāt, uz kāda pašvaldības tilta jātnieks uz zirga iebruka," - paziņoja Bērziņš.