Tērauda krīze: Eiropas Savienība glābj savu rūpniecību no konkurentiem

Eiropas Komisija publicējusi jaunos tērauda importa noteikumus ES valstīm – tā gatavojas spert stingrus soļus, lai aizsargātu savu rūpniecību no lētā importa pārpilnības. Zaudējumus cietīs Ķīna, Indija un Ukraina.
Sputnik

RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienība informējusi Pasaules tirdzniecības organizāciju par to, ka no 2. februāra uz četriem mēnešiem plāno 2-3 reizes samazināt tērauda velmējumu importa kvotas. Brisele iecerējusi glābt Eiropas rūpniekus no lētā metāla, kas pārpludinājis kontinentu pēc ASV lēmuma noteikt paaugstinātas nodevas tērauda un alumīnija importam, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.

ASV spēs apiet tērauda un alumīnija importa kvotas no vairākām valstīm

Paziņojumā PTO, kam vēl nepieciešams apstiprinājums, iekļauts garš tērauda izstrādājumu saraksts un norādītas valstis, kas tos piegādā ES. Starp eksportētājvalstīm, ko tieši skars kvotu samazināšana, visbiežāk minēta Ķīna, Indija, Turcija un Ukraina, vairākās pozīcijās zaudējumus var ciest arī Krievija un virkne citu valstu, kas Eiropā pārdot atsevišķu veidu tērauda produkciju. Atsaucoties uz konsultācijām ar savienības valstu pārstāvjiem, Brisele plāno krasi samazināt 26 tērauda izstrādājumu, piemēram, tērauda plākšņu un nerūsējošā tērauda ievešanu ES. Plānots noteikt tarifu kvotas – tās paredz importa nodevu 25% apmērā produkcijai, ko katra valsts eksportēs, pārsniedzot kvotu.

Eiropas Komisijas preses dienesta paziņojumā teikts, ka "pamata piegādātāji" saņems īpašas priekšrocības – tām tiks ieviestas individuālas kvotas, kuru aprēķinā ņemts vērā vidējais piegādes apjoms pēdējo datu laikā. Konkrēta informācija nav sniegta.

Tirgus aizsardzības pagaidu pasākumi nav devuši rezultātu

Spriežot pēc Briseles secinājumiem, velmējumu tirgus ES valstīs ir tuvs sabrukumam, ņemot vērā pašmāju tērauda lielo apjomu, kā arī no ASV uz ES pārvirzīto produkciju no Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidkorejas un Ukrainas. EK noslēgusi pērnā gada martā aizsākto pētījumu par situāciju nozarē un nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešami steidzami papildu pasākumi ražotāju aizsardzībai no lētā importa.

Burbons, sviests, tērauda produkcija: ES sagatavojusi Trampam atbildes nodevas

Iepriekš apstiprinātās kvotas un ierobežojumi, kas stājās spēkā 2018. gada jūlijā, neglābj Eiropas tērauda velmējumu industriju, kam kaitējumu nodara ne tikai ASV protekcioniskie pasākumi, bet arī pasaules tirgu "pārdale", kas sākusies ASV soļu rezultātā.

Pēc Briseles somām, pašreizējās situācijas analīze liecina: tērauda produkcijas eksporta krasais pieaugums ES jau ir noticis, un nav ne mazākā pamata domām, ka tas nepalielināsies. Tāpat atzīmēts, ka Eiropas tērauda nozare vēl nav atguvusies pēc "globālās tērauda krīzes". Saskaņā ar ES ieceri, visas kvotas tērauda produkcijas importam būs minimālas laika posmā no februāra līdz jūnijam, pēc tam tās atkal pieaugs divas vai trīs reizes. Piemēram, kopējā importa kvota karstā velmējuma tēraudam no februāra veidos tikai 3,4 milj. tonnu, bet pēc tam pieaugs līdz 8,6 milj. tonnu un vairāk.

Īpaši sāpīgs trieciens Ukrainai

Plānots, ka jau tuvākajās dienās ES valstis atbalstīs pašu ideju un produkcijas sarakstu, kuras importu plānots ierobežot. Pēc apstiprināšanas ierobežojošie pasākumi saglabāsies trīs gadus, taču tos iespējams pārskatīt, ja mainīsies apstākļi. Pēc Briseles domām, "apstākļi" ir izmaiņas ASV tirdzniecības politikā, jo nekas cits nevar mainīt situāciju vispasaules tērauda tirgū.

Trampa padomnieks nosaucis tērauda un alumīnija nodevu atcelšanas nosacījumus ES

Krievijas eksperti uzskata, ka valsts varētu ciest zaudējumus jauno ES tērauda importa ierobežojumu rezultātā, taču zaudējumi nebūs radikāli, jo pēdējos gados valsts būtiski ierobežojusi tērauda eksportu uz Eiropu.

Savukārt Ukrainai Briseles jaunās tarifu kvotas varētu būt ļoti sāpīgas, jo ierobežo daudzu izstrādājumu eksportu. Ukrainas metalurģijas rūpniecības produkcijas eksports uz ES valstīm naudas izteiksmē ieņem otro vietu starp valsts eksporta posteņiem, pastāvīgi pieaug un patlaban sasniedz aptuveni 2 miljardus eiro – tas atpaliek tikai no agrārās produkcijas eksporta. Gandrīz visa ukraiņu velmētavu produkcija patlaban tiek eksportēta, pārsvarā – uz ES valstīm.