RĪGA, 9. janvāris — Sputnik. ASV Senāts otrdien nav varējis sākt balsojumu par likumprojektu, kas paredz sankcijas par atbalsta sniegšanu Sīrijas valdībai, vēsta RIA Novosti.
Dokumentu "Amerikas drošības stiprināšana Tuvajos Austrumos" atbalstīja mazāk nekā divas trešdaļas no simt senatoriem. Demokrāti paziņoja, ka nebalsos ne par kādiem likumprojektiem, kuru mērķis nav shutdown pārtraukšanu. Rezultātā likumprojekta tālāku izskatīšanu atbalstīja tikai 56 senatori, taču tam nepieciešamas vismaz 60 balsis. Pēc tam republikāņu līderis Senātā Mičs Makonels iesniedza dokumentu atkārtotai izskatīšanai.
Vairākas federālās iestādes ASV nestrādā vai strādā ierobežotā apjomā jau no pērnā gada 22. decembra budžeta trūkuma dēļ – ASV prezidents pieprasa iekļaut budžetā 5,6 miljardus dolāru sienas būvdarbiem uz Meksikas robežas, taču demokrāti tam pretojas.
Sankcijas pret Sīriju, Krieviju un Irānu
Senatoru nobloķētais dokuments iesaka iekļaut likumā dažādas sankcijas pret Sīriju, kas darbojas uz ASV prezidenta dekrētu pamata un ko valsts vadītājs nevar atcelt bez Kongresa piekrišanas. Turklāt dokumentā paredzēti ierobežojumi pret Sīrijas tuvākajiem sabiedrotajiem – Krieviju un Irānu – par militāro un cita veida palīdzību Damaskai. Sankcijas tradicionāli paredz juridisko un fizisko personu ASV jurisdikcijā esošo kontu un īpašumu bloķēšanu, ASV vīzu neizsniegšanu vai anulēšanu šādām personām.
Dokuments paredz attiecināt sankcijas uz "ārvalstnieku – militāro apakšuzņēmēju, algotni vai militāru formējumu, kas apzināti rīkojas kā karavīrs Sīrijas teritorijā Sīrijas valdības, Krievijas Federācijas valdības vai Irānas valdības vārdā vai uzdevumā".
Turklāt sankcijas paredzētas faktiski par jebkādu sadarbību ar Sīrijas valdību, tostarp ogļūdeņražu ražošanas jomā šajā valstī, par aviācijas tehnikas un militārām vajadzībām paredzētu rezerves daļu piegādi.
Likumprojektā Krievija līdz ar Sīrijas un Irānas valdībām vaktiski apsūdzēta par civiliedzīvotāju un civilo objektu apšaudēm, apdzīvoto vietu aplenkšanu un humanitārās palīdzības piegāžu kavēšanu. 331. pants paredz, ka sankcijas iespējams apturēt, ja Maskava, Damaska un Teherāna šādas darbības pārtrauks. Izņēmums pieļaujams humānu apsvērumu dēļ, kā arī gadījumā, ja tas atbilst ASV "nacionālās drošības interesēm".
Vienlaikus dokuments uzdod prezidentam 180 dienu laikā iesniegt stratēģiju, kas paredz humānās palīdzības sniegšanu Sīrijas iedzīvotājiem, bet ASV Finanšu ministrijai – nonākt pie slēdziena, vai Sīrijas Centrālā banka nodarbojas ar naudas atmazgāšanu un ieviest pret to sankcijas, ja šāda darbība tiks fiksēta.
Sadarbība ar Izraēlu un Jordāniju
Atsevišķas likumprojekta nodaļas veltītas militārās sadarbības attīstībai ar Izraēlu un Jordāniju.
Piemēram, palīdzības programmas Izraēlai pagarinātas līdz 2023. gada oktobrim, palīdzības apjoms nevar būt mazāks par 3,3 miljardiem dolāru gadā. Likumprojekts dod atļauju ASV prezidentam piegādāt Izraēlai precīzo bruņojumu.
Vairāki dokumenta panti attiecas uz sadarbības attīstību ar Izraēlu kosmiskajā sfērā, cīņu ar bezpilota lidaparātu nelikumīgu ekspluatāciju, palīdzību jaunattīstības valstīm.