Kur slēpjas Krievijas spēks? Izrādās, izglītībā. Vladimirs Putins savus ģeopolitiskos oponentus pārspēj ar izglītotību, pārliecināti franču izdevumā Le Figaro.
Sanāksmēs prezidents nesēž, tēlojot klātbūtni, viņš patiesi uzklausa padotos. Piemēram, reiz viņš pārtrauca lauksaimniecības ministra runu, kurš stāstīja par cūkgaļas piegādēm Indonēzijā, un paskaidroja, ka musulmaņu valstī tādu gaļu neviens nepirks, raksta radio Sputnik autore Marija Baļabina.
Franču ekspertus šis gadījums iespaidoja, un viņi izmantoja to, lai parādītu, cik svarīgi ir mācīties ģeogrāfiju. Viņi atzīmēja, ka Putins izdevīgāk izskatās to pasaules līderu fonā, kuri nevar atšķirt sunnītus no šiītiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka Krievija nostiprinājusi savas pozīcijas arābu pasaulē – tie, kuri nezina atšķirību starp Irānu un Irāku, pat nesaprot, kur tieši šīs pozīcijas ir jānostiprina.
Ko tur runāt par svešiem reģioniem – daži pat paši savus īpašumus nevar izprast. Piemēram, Francijas prezidents Emmanuels Makrons uzskata Franču Gviānu par salu, lai gan šo aizjūras departamentu tikai no vienas puses apskalo okeāns, bet no citām tas robežojas ar Surinamu un Brazīliju. Kā mācījās skolā mesjē Makrons? – Makronas kundze, jūs kaut ko esat palaidusi garām!
Skatīdamies uz Putinu, varētu teikt: bērni, paskat, mācieties ģeogrāfiju – par prezidentiem varēsiet kļūt. Tomēr dažs labs Rietumu līderi tēzi apgāž: par prezidentu var kļūt arī bez īpaši dziļām zināšanām. Tātad runa ir par kvalitāti. Tie paši franču mediji necenšas atrast Makrona vai Sarkozī pasaules varenības noslēpumu, nemaz nerunājot par Olandu. Bet par Putinu interesējas visi un vienmēr – publicēts milzum daudz rakstu, kuru autori meklē viņa "slepeno spēku". Taču viss izrādījies pavisam vienkārši – labas mācībās un neatlaidīgs darbs. Tātad mācieties, bērni, ģeogrāfiju – ja jau kļūt par prezidentu, tad par tādu, kurš savu valsti var izvest no ģeopolitiskajiem konfliktiem kā uzvarētāju.