Latvija liedza iebraukt valsts teritorijā vēsturniekam no Krievijas Genādijam Bordjugovam. Baltijas valstu melnajā sarakstā jau iekļuvuši desmitiem zinātnieku, žurnālistu, skatuves mākslinieku, politiķu un sabiedrisko darbinieku. Jautājumu par to, kā "jauno demokrātiju" suverenitāti apdraud zinātņu doktori un kandidāti, dziedātāji, reportieri un pat parasti tūristi, mēģināja noskaidrot RIA Novosti.
Bijusī komunisete ir sašutusi
Dīvainākais minētajā situācijā ir tas, ka zinātnieks Genādijs Bordjugovs ar Latviju vispār nav saistīts. Rīgas lidostā viņš nokļuva tranzītā. 64 gadus vecā zinātņu kandidāts interesējas par padomju ēru. Savos darbos viņš to vērtē kritiski. Tātad nekādu "ideoloģisku diversiju" pret neatkarīgo Latvijas valsti Bordjugovs nav īstenojis. Un tomēr Rīga iekļāvusi viņu melnajā sarakstā.
Faktu skaidroja vēsturnieks Aleksandrs Djukovs. Viņš atgādināja, ka 2018. gada septembrī Tbilisi pasludināja G.Bordjugovu par persona non grata. "Tā bija Gruzijas valdības atriebība par Gruzijas PSR 1937.-38. gg. Lielā terora dokumentu publikāciju," – atklāja Djukovs. Tagad, spriežot pēc visa, Latvijas varasiestādes vienkārši nolēmušas demonstrēt solidaritāti ar Gruziju.
Pats Djukovs un viņa kolēģis Vladimirs Simindejs par persona non grata Latvijā kļuvuši jau 2012. gadā. Tolaik viņi gatavojās atvest uz Rīgu izstādi "Aizdzītā bērnība: uz Latvijas teritoriju 1943.-1944. gg. aizdzīto bērnu likteņi". Republikas ĀM nekavējoties nosodīja pasākumu kā "vēstures faksifikāciju". 2014. gada augustā iebraukšanu valstī Djukovam aizliedza arī Viļņa. Vēsturnieks plānoja iepazīstināt sabiedrību ar grāmatu "Holokausta priekšvakarā" – dokumentus par padomju represijām 1940.-1941. gg. Lietuvā kā arī par Lietuvas aktīvistu Frontes darbību.
Latvijas pārstāvji centās slēgt krievu vēsturniekam durvis arī uz Eiropas Savienības valstīm. 2014. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī komunistiskās partijas locekle Inese Vaidere lūdza priekšsēdētāju pasludināt Djukovu par persona non grata visās ES valstīs. Viņu aizkaitināja vēsturnieka grāmata, kas bija veltīta cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā 2014. gadā. Krievijas zinātnieks iepazīstināja ar savu darbu ES deputātus. Vaidere bija sašutusi par to, ka Latvijā un Lietuvā "aizliegtais" Djukovs ielaists Eiropas Parlamenta ēkā.
Iebraukšanu liedz ne tikai pazīstamiem vēsturniekiem. Nesen Lietuvas valdība informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļauti divdesmit Krievijas pilsoņi, jo šīs personas esot atbildīgas par "agresijas aktu Kerčas šaurumā un triju Ukrainas karakuģu sagrābšanu". Pilsoņu vārdus Lietuva neminēja, nav zināms arī tas, vai viņi jebkad plānojuši apmeklēt Lietuvu.
"Demonstrēja necieņu pret vēsturi"
"Melnie saraksti" Baltijas valstīs sāka veidoties drīz vien pēc republiku izstāšanās no PSRS. 1993. gadā nevēlamo personu sarakstā iekļuva Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Tiesa, tas neradīja šķēršļus politiķim apmeklēt neatkarīgo Latviju – 2010. gadā Valsts domes vicespīkeris ieradās Rīgā, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā. Vēlāk Latvijas ārlietu ministre Linda Mūrniece taisnojās, ka V.Žirinovskis varot ierasties Latvijā tikai Krievijas oficiālās delegācijas sastāvā.
2011. gadā Latvija aizliedza iebraukt valstī bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, 2014. gada jūlijā – dziedātājiem Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai. Māksliniekiem pārmet atbalstu "KF agresīvajai politikai jautājumā par Krimas un Donbasa atsvešināšanu no Ukrainas".
2016. gadā O.Gazmanovam liegta iebraukšana arī Lietuvā – tās ĀM apsūdz dziedātāju par "necieņas demonstrēšanu pret vēsturi". Neapmierinātību radījusi dziesma "Esmu dzimis Padomju Savienībā".
Šopavasar Lietuvas Seimas deputāts Laurīns Kaščūns ieteica iekļaut "melnajā sarakstā" Filipu Kirkorovu. Politiķis sašutis par mākslinieka pilsoniskās atbildības aktu: 18. martā, būdams viesizrādēs Lietuvā, Kirkorovs apmeklējis Krievijas vēstniecību Viļņā, lai nobalsotu prezidenta vēlēšanās.
L.Kaščūns nav apstājies pie panāktā – augustā viņš ieteica ĀM slēgt robežu repa izpildītājam Timati par uzstāšanos koncertā, kas bija veltīts Krimas lēmumam atgriezties Krievijas sastāvā. Starp citu, Baltijas valstis ne vienmēr brīdina par iebraukšanas aizliegumu, un tas var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu.
Ar nepatiku saskaras ne tikai Krievijas pilsoņi. Pirms četriem gadiem par prokrievisku viedokli no Igaunijas izraidīts itāļu politiķis, bijušais EP deputāts Džuljeto Kjeza.
Straikbols ir bīstamāks nekā vēsture
No Baltijas valstīm izraida arī krievu žurnālistus. Piemēram, skandālu radīja "TV Centr" darbinieka Anatolija Kurlajeva deportācija no Latvijas 2018. gada janvārī. Žurnālistam vēlāk paskaidroja, ka viņš jau trīs gadus ir persona non grata dokumentālās filmas dēļ, ko republikas IeM uzskata par "drošības apdraudējumu". Pie tam Kurlajevs apmeklēja Latviju 2017. gada septembrī un bez kavēkļiem izbrauca no valsts. Viņš pārsteigts apjautājās, kā viņu iepriekš ielaiduši valstī, un policisti atbildēja, ka tolaik "pārkāpēju" vienkārši nav izdevies atrast.
Pēdējā laikā ierobežojumi skāruši arī amatpersonas no Krievijas. Pēc ASV parauga visas Baltijas valstis pieņēmušas "Magņitska" likumus. Latvija, Lietuva un Igaunija aizliegušas iebraukšanu aptuveni 50 Krievijas pilsoņiem – augstu stāvošiem ierēdņiem, tiesnešiem un deputātiem.
"Melnajā sarakstā" iekļauts arī Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Viņš nekavējoties publicēja sarkastisku piezīmi: "Dienām un naktīm, darbā un mājās būdams, sapņoju par braucienu uz Rīgu. Un tagad, gad beidzot izdevies izvēlēties divas vai trīs dienas, Latvijas Saeima ziņo, ka iebraukšana man liegta," – Kadirovs ironiski "sēroja". Citas sarakstā iekļautās personas Latvijas valdības lēmumu nav komentējušas.
Drošības apdraudējumu Latvijas valdība saskatījusi arī kara sporta spēļu mīļotāju aprindās. Pirms gada Rīga izraidīja trijus Krievijas pilsoņus, kuri ieradās uz straikbola turnīru. Pēc tam Saeima pat aizliedza privātpersonām organizēt spēles, kas imitē karadarbību. Acīmredzot, "kariņa" mīļotāji Latvijas suverenitātei ir tikpat bīstami kā vēsturnieki.