Tiesībsargs: lēmumi Saeimā tiek pieņemti uz komiksu pamata

Latviešu sabiedrības daļa, tostarp Saeimas deputāti, neinteresējas par krievvalodīgo dzīvi un vadās pēc stereotipiem, uzskata Elizabete Krivcova.
Sputnik

RĪGA, 21. decembris – Sputnik. Juriste, tiesībsardze Elizabete Krivcova pastāstīja par atklāto vēstuli Rīgas Rīnūžu ģimnāzijas direktora Denisa Kļukina atbalstam radio Baltkom ēterā.

Intervija ar Kļukinu bija publicēta vietne Re:Baltica Latvijas "krievu skolu" problēmām veltītā trīs gadus ilgā pētījuma ietvaros. Kļukins vada "krievu skolu" Vecmīlgrāvī, taču žurnāliste apsprieda ar viņu ne tikai bērnu apmācības problēmas, bet arī attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā.

Čekušins: mēs nevēlamies audzināt bērnus baiļu atmosfērā

Pēc šīs sarunas Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks vērsies Drošības policijā ar veseliem diviem iesniegumiem.

Krievu skolu aizstāvis Armens Halatjans publicēja savā Facebook lapā atklātu vecāku vēstuli Kļukina atbalstam. Cilvēku vidū, kuri parakstīja vēstuli, bija arī Krivcova.

"Ar savu vēstuli mēs nevēlējāmies sarīkot skaidrošanos par to, cik precīzi izteicies skolas direktors. Jā, mēs arī uzskatām, ka šāda problēma ir. Taču mūsu galvenais vēstījums ir tas, ka cilvēks šobrīd tiek vajāts par viedokļa paušanu. Viņa profesionālo viedokli! Viņš uzskaita faktorus, kuri ietekmē skolas klimatu, izglītības procesu. Gaidi no varas, ka tā ieklausīsies profesionāla viedoklī, nevis pieprasīs viņu sodīt par to," paskaidroja Krivcova.

Turklāt viņa paslavēja Re:Baltica projekta pētījumu par Rīgas atpaliekošajām skolām par to, ka žurnālisti pacentās tikt skaidrībā un noskaidrot šādu rezultātu iemeslu.

"Kopumā, esmu apmierināta ar veikto pētījumu. Žurnālisti pacentās saprast krievvalodīgo bērnu problēmas un pastāstīt par tām savai latviski runājošajai auditorijai. Gan par mācību grāmatu saturu, gan par skolotāju trūkumu… Par krievu, bilingvālo izglītību mūsu sabiedrībā pastāv kaudze stereotipu un nepareizas informācijas. Kad  pieņēma likumu par izglītības pāreju uz valsts valodu, es biju visās Saeimas sēdēs. Es redzēju, ka man nebija pret ko apelēt. Tur nebija sarunas, viņi neinteresējas, kā mēs dzīvojam. Lēmumi Saeimā tiek pieņemti uz komiksu pamata! Izdrukāja bildīti, kura neattiecas uz lietu, par latviešu valodas zināšanām, un uz tā pamata nolēma visu pārvest. Vienkārši rīkojas uz stereotipu pamata. Pat nepadomāja par to, kā to īstenot," pateica Krivcova.