Viedoklis

Eiropas Savienība pavērš spēkus pret Azovas jūru. Kas tagad notiks

Azovas jūru itin labi var salīdzināt ar pudeli. Ukraina un tās ostas atrodas pudeles dibenā, bet visu pārējo, arī šauro "kakliņu" – Kerčas šaurumu, īstu adatas aci, kontrolē Krievija. Spriedze reģionā izveidojusies tālab, ka – atvainojiet par kalambūru – Kijeva mēģina izlīst cauri adatas acij.
Sputnik

ES no jauna pievērsusi uzmanību situācijai Azovas jūrā, atzīmēja portāla RIA Novosti autore Irina Alksnis.

ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni brīdināja, ka Eiropa varētu izskatīt "mērķētus pasākumus" šajā situācijā, turklāt Maskavai tiek izteiktas tādas pretenzijas, kā caurbraucošo kuģu "pārliekas inspekcijas" no Krievijas robežsargu puses. Mogerīni piezīmēja, ka Eiropas vadība izvērtē atbalsta pasākumus Ukrainas reģioniem, ko skāruši procesi Azovas jūrā.

Krievija pieļauj iespēju slēgt Azovas jūru Ukrainas kuģiem

ES Augstā pārstāve saņēmusi arī Lielbritānijas atbalstu – valsts ĀM nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja Krieviju "pārtraukt kuģu aizturēšanu vai kavēt to piekļuvi Azovas jūrai".

Tomēr, šķiet, interesantākais ir Mogerīni komentārs par to, ka notiekošais "kaitē ne tikai Ukrainas ekonomikai, bet arī kuģiem, kuri kursē ar Eiropas valstu karogiem".

Dažas dienas pirms tam Azovas jūras jautājumu apsprieda Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins un Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāta Politikas nodaļas vadītāja Helga Šmida, tāpēc aina kļūst vēl spilgtāka.

Spriežot pēc visa šoreiz Briseles aktivitātes pamatā ir nevis visiem kā rūgta nāve apnikušās Kijevas sūdzības par "agresoru", bet gan pašmāju biznesmeņu bēdas, kuri pavisam nejauši iekļuvuši starp Krievijas un Ukrainas strīda dzirnakmeņiem Azovā.

Lieta tāda, ka Eiropai (un ne jau tikai viņiem vien) patiesībā nav nekādu izredžu ietekmēt situāciju, un Eiropas vadība to ļoti labi saprot – par to liecina Mogerīni piesardzīgie izteikumi.

Zīmīgi, ka, atšķirībā no eirodeputātiem, kuri pirms mēneša savā rezolūcijā pieprasīja sankcijas pret Krieviju, ja spriedze Azovas jūrā pieaugs, Eiropas augstā ārlietu pārstāve izmantoja dīvainu eifēmismu – "mērķēti pasākumi". Atliek tikai minēt, ko viņa ar to domājusi, taču diezin vai aiz tā slēpjas iespaidīgas darbības.

Situāciju Azovas jūras reģionā Krievijā un Ukrainā bieži uztver dramatiski, pat trauksmaini, piemēram, nesen bijušais Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Igors Romaņenko prognozēja "lielu karu" starp abām valstīm, ja Azovas jūra tiks slēgta Ukrainas kuģiem.

Ukrainas robežsardze aizturējusi 15 kuģus par apstāšanos Krimas ostās

Ukrainas pārstāvju nervozā reakcija ir saprotama, taču satraukums Krievijā šajā gadījumā izskatās smieklīgi un muļķīgi. Un nav svarīgi, vai runa ir par drūmajām perspektīvām Eiropas reakcijas aspektā, kura kārtējo reizi plosīs lupatās Krievijas ekonomiku, vai it kā neizbēgamo militāro sadursmi.

Patiesībā lieta tāda, ka stāsts pieder pie asprātīgām un pat, tā sakot, izsmalcinātām kombinācijām ārpolitikā, kas gandrīz aizmirstas tagadējā tiešu un rupju cīņas metožu laikā. Eiropas vadības satrauktā, taču ieturētā retorika liecina, ka viņi to ļoti labi saprot.

Azovas jūru itin labi var salīdzināt ar pudeli. Ukraina un tās ostas atrodas pudeles dibenā, bet visu pārējo, arī šauro "kakliņu" – Kerčas šaurumu, īstu adatas aci, kontrolē Krievija.

Spriedze reģionā izveidojusies tālab, ka – atvainojiet par kalambūru – Kijeva mēģina izlīst cauri adatas acij un sākt kašķi. Tā aizturēja Krievijas zvejnieku kuģi "Nord". Uz provokāciju un atklāto izaicinājumu Maskava atbildēja izsmalcināti, nepārkāpjot nevienu starptautisko tiesību punktu un savas saistības, taču nodrošināja augošas problēmas Ukrainai un tās partneriem Azovā. Tādas metodes mūsdienu lielajā politikā ir reti sastopamas.

Rezultātā nevienam nav ne ekonomisku, ne politisku, ne arī, protams, militāru spiediena instrumentu, kas varētu piespiest Krieviju mainīt viedokli.

"Dažu minūšu laikā": ASV prognozē Ukrainas flotes bojāeju Azovas jūrā

Pie tam izeja no strupceļa, kurā negrozāmi pasliktinās Ukrainas stāvoklis, ir atrodama, un viegli saskatāma. Kijevai atliek tikai atgriezties pie racionāla uzvedības modeļa, piemēram, situācijā ar "Nord". Nelaime tā, ka pēdējo gadu laikā racionalitāte Ukrainā sarūk.

Gandrīz pirms pieciem gadiem Krievija atteikusies uzturēt savas kaimiņienes rīcībspēju. Visus šos gadus Eiropa pūlas iegrūst atpakaļ Maskavai šo augsto misiju. Tiesa, pēdējā laikā, tā izmanto nevis agresīvas uzspiešanas metodi, bet gan pierunas un aizvien mazāk pārliecinošus draudus. Federikas Mogerīni vārdi izskatās tieši tā – pierunāšana ar nožēlojamiem draudiem: Krievija, dari taču kaut ko, tā tomēr ir tava problēma!

Nu nē, tagad tās ir tavas problēmas, Eiropa.