RĪGA, 15. novembris — Sputnik. Uzņēmums Conexus Baltic Grid apstrīdējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu par operatora sertificēšanu ar prasībām, par kuru neizpildīšanu iespējams piemērot soda naudu, vēsta Latvijas GTS operators.
Oktobra beigās SPRK sertificēja Conexus Baltic Grid kā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Inčukalna pazemes gāzes glabātavā, taču ar vairākiem noteikumiem. Cita starpā Conexus pienākums ir atņemt "Gazprom" iespēju tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu līdz 2020. gada 1. janvārim, kā arī novērst interešu kontroles risku, ko rada kompāniju Marguerite Gas I un Marguerite Gas II dalība Conexus un Latvijas Gāze. Divu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Conexus jāsniedz informācija komisijai par noteikumu izpildes gaitu un darbībām, ko plānots veikt nākotnē, iesniegt rakstisku ziņojumu un dokumentus, kas to pamato.
Komisija uzsvēra, ka lēmumam piekrīt arī Eiropas Komisija, un norādīja, ka "Gazprom" dalība Latvijas Gāze un Conexus var ietekmēt Conexus darbību, bet finanšu investora Marguerite dalība abos uzņēmumos rada interešu konfliktu.
EK norādīja, ka, saskaņā ar Gāzes direktīvas prasībām, Gazprom drīkst saglabāt dalību transportēšanas sistēmu operatoros, ja šī dalība būs pasīva, ja tā nav akciju kontrolpaketes turētāja, tai nav balsstiesību un tiesību izvirzīt valdes locekļus. Vienlaikus EK piekrīt SPRK uzstādījumam, ka Conexus nolikumā minētajiem ierobežojumiem nav juridiska spēka attiecībā uz akcionāru saistībām neīstenot balsstiesības un nenorīkot valdes locekļus, un viņi tiek uzskatīti par brīvprātīgajiem. Tādēļ EK piekrīt komisijas secinājumam, ka Gazprom dalību Conexus nevar uzskatīt par Gāzes direktīvas prasībām atbilstošu.
Conexus Baltic Grid nepiekrīt šādai nostādnei. Uzņēmums iesniedzis prasību pret SPRK Administratīvajā apgabaltiesā. Latvijas GTS operators norāda, ka lēmumā par sertifikāciju regulators iekļāvis Conexus Baltic Grid akcionāriem adresētas prasības. Pats uzņēmums nevar izpildīt prasības, nepārkāpjot akcionāru tiesības, un tam nav nekādu juridiski pamatotu instrumentu, kas ļautu ietekmēt akcionāra rīcību. Uzņēmums uzsver, ka iejaukšanās akcionāru lēmumos būtu bīstams signāls, kas radītu virkni tālāko tiesvedību un finansiālos zaudējumus pašai komercsabiedrībai.
Lai izvairītos no soda naudas, ko SPRK varētu piespriest par sertificēšanas prasību neievērošanu, GTS operators nolēmis vērsties tiesā. To uzņēmums uzskata par vienīgo iespēju atrisināt strīdu. Conexus Blatic Grid tiesu lūdz pieaicināt arī akcionārus kā trešo pusi, jo SPRK lēmums tieši skar viņu intereses.
Gāzes tirgus atvēršana
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētajam gāzes uzņēmumam "Latvijas Gāze" bija jābūt sadalītam funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika izveidoti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.
Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes glabātavu. Gaso — sadales pakalpojumu operators.
Enerģētikas likums paredz, ka līdz 2018. gada sākumam "Conexus Baltic Grid" bija jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar "Latvijas gāze" īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju.
2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" izpirka divas Conexus Baltic Grid akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja Itera Latvija. Abu no Itera Latvija un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.
Vēl 34,1% Conexus Baltic Grid akciju pieder Krievijas koncernam "Gazprom", kurš tās līdz šim nav pārdevis, lai arī holding pārstāvji jau 20. decembrī izstājušies no Conexus Baltic Grid padomes.
Iepriekš avīze "Kommersant" rakstīja, ka "Gazprom" ir gatava pārdot savu Conexus Baltic Grid akciju paketi, taču gaida labu piedāvājumu. Latvijas likums par gāzes tirgus liberalizāciju paredz valsts pirmtiesības gāzes transporta un gāzes sadales uzņēmumu akciju un aktīvu izpirkšanai, taču valsts piedāvātā cena "Gazprom" neapmierina.
Pie tam izdevums vēsta, ka Krievijas holdings saņēmis arī citus piedāvājumus. Uz akciju paketi pretendēja uzņēmējs Indreks Rahumā, kurš bija gatavs samaksāt 130 miljonus eiro, un starptautiskais treideris Vitol, kurš piedāvāja 75 miljonus. Tāpat informācijas avots pastāstījis "Kommersant", ka cits pircējs par daļām "Latvijas Gāze" un "Conexus" tirgus cenu ar 20% prēmiju — aptuveni 200 miljonus eiro, taču arī uz šo piedāvājumu monopolists nav atbildējis.