Norvēģijā sākusies NATO mācību "Trident Juncture 2018" aktīvā faze, kurā piedalās 29 valstis. Zviedri un somi atbalsta aliansi. Par to, kurp vērsts "trejzobis" un kāpēc Krievija ar atbildi nevilcinājās – Nikolaja Protopopova un Andreja Stavanova materiālā portālam RIA Novosti.
Ordas no ziemeļiem
Alianses nosacītā karadarbība ilgst no 25. oktobra līdz 7. novembraim jūrā, uz zemes un gaisā. Karadarbības ģeogrāfija patiešām ir iespaidīga: Norvēģijas centrālā un austrumu daļa, Ziemeļatlantijas tuvējie rajoni, Dānijai piederošie šaurumi Baltijas jūrā, Norvēģu un Ziemeļu jūra, Islande, Zviedrijas un Somijas gaisa telpa. Parādi komandē amerikāņu admirālis Džeimss Fogo.
Mācību scenārijs paredz, ka miermīlīgajai Novēģijai uzbrukusi izdomāta ziemeļu valsts "Murinusa" (no latīņu valodas – zirneklis), un tā izmisīgi atkaujas.
Uzbrucēju – "Murinusa" vai "Ziemeļu spēku" karavīrus ataino Norvēģijas, Kanādas un Zviedrijas brigādes, kā arī amerikāņu ekspedīcijas korpusa jūras kājnieki. No jūras grupējumu atbalsta Kanādas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV jūras kara spēki. Par godu vērienīgajai ballītei Norvēģijas ūdeņos ieradusies uzbrukuma grupa ar aviācijas bāzes atomkuģi "Harry Truman" priekšgalā, kurš šajā rajonā nav rādījies kopš aukstā kara laikiem.
"Murinusa" spēcīgajai agresijai draudzīgi stājas pretī apvienotie "Dienvidu spēki", ko pārstāv jūras kājnieki no Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Spānijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Turcijas, Somijas, Francijas un Zviedrijas. Tautas zemessardzes lomu spēlē norvēģu Nacionālā gvarde. No jūras visus piesedz divas NATO jūras kara grupas - SNMG1 un SNMG2, mīnu tralētāju grupa un amfībiju grupa no Holandes.
Pēc pirmā uzbrukuma puses mainīsies lomām: "Dienvidu spēki" pāries pretuzbrukumā, bet "Ziemeļu spēki" aizsargāsies, tāpēc komandieriem būs iespēja noslīpēt apvienoto spēku grupas dažādos kaujas režīmos. NATO neslēpj, ka manevru galvenais mērķis ir patrenēties ātri pārsviest lielus spēkus pāri Atlantijai un pa Eiropu, kā arī uzlabot alianses vienību darbības auksta klimata apstākļos.
"Šīs mācības ir lieliska iespēja Norvēģijai apgūt iemaņas uzņemt lielus spēkus un līdzekļus no ārvalstīm un tikt ar tiem galā, strādāt kopā ar sabiedrotajiem un partneriem," – žurnālistiem skaidroja Norvēģijas aizsardzības ministrs, tērpies baltā svīterī ar sīku zivtiņu, kuģīšu un vilnīšu ornamentu.
Mācības NATO izmaksās apaļu summiņu: tikai tehnikas un karavīru transportēšanai vien bija vajadzīgi 180 aviācijas reizi un 60 nofraktēti kuģi, nerunājot jau par munīcijai, degvielai un pārtikai vajadzīgajiem līdzekļiem. Mācību apkalpošanai ar norvēģu kompānijām noslēgto līgumu summa tiek lēsta 159 milj. eiro apmērā.
Danči pie robežas
Manevri ir atklāti, pārskatāmi un paredzēti aizsardzības nolūkiem, bet "Murinusa" pastāv tikai uz papīra – tādas tēzes savās uzrunās pūlas paust visi Trident Juncture organizatori, pat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Lai nevienam nerastos ne mazākās šaubas, mācībās uzaicināti visu EDSO valstu, arī Krievijas pārstāvji.
Taču Maskava "miermīlīgajam trejzobim" netic. Ārlietu ministrija NATO bloka manevrus uzskata par Krievijai naidīgu provokāciju un norāda, cik negatīva ir mācību ietekme uz visu reģiona valstu drošību. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagājušajā nedēļā paziņoja, ka NATO militārā aktivitāte pie Krievijas robežām ir sasniegusi neredzētu līmeni.
Tam piekrīt aģentūras RIA Novosti aptaujātie eksperti. Piemēram, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs uzskata, ka mācības Trident Juncture ir vērstas vienīgi pret Krieviju. "Ne ar vienu citu valsti NATO šajā rajonā karot nevar," – Sivkovs norādīja RIA Novosti. – Iespējams, ka mācību aizsegā alianse izvērsīs karaspēka grupējumu iebrukumam Krievijas teritorijā. Vienīgais, kas viņus pagaidām kavē – kodolvalsts statuss. Tas ir saprotams – neviens negrib dabūt pa pieri ar atombumbu."
Pēc eksperta domām, ar stratēģiskajiem ieročiem bruņotās Ziemeļu flotes darbību rajons mācībām izraudzīts ar nodomu: "Domājams, apgūs Krievijas zemūdeņu un kuģu meklēšanu un iznīcināšanu Barenca jūrā un Norvēģu jūras ziemeļu daļā."
Vērā ņemams fakts: par ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes atzina, ka agresīvā valsts "Murinusa", gan izdomāta, tomēr rūpīgi nozīmēta, – tas ir reāls pretinieks, atzīst NATO stratēģi.
"Mācību pamatā ir (ieņemto teritoriju – red.) atbrīvošanas imitācija – sliktākais scenārijs no NATO viedokļa, - raksta avīze. Stoltenbergs teica, ka tā ir darbību noslīpēšana pret "fiktīvu agresoru". Taču Trident Juncture izstrādātas, lai imitētu "tuvāko pretinieku", un kaimiņos tāda ir tikai Krievija."
Lai arī norvēģu ģenerālis Rūne Jākobsens NATO brīfingā dievojās, ka alianses lidmašīnas un kuģi rīkosies vismaz tūkstoš kilometru attālumā no Krievijas, mācībās iesaistīta Somijas GKS bāze, kas atrodas tikai divsimt kilometru attālumā no robežas.
Aizsardzības ilūzija
Militāro zinātņu akadēmijas profesors Sergejs Sudakovs ir pārliecināts: tik vērienīgas NATO mācības saistītas ar slimīgo reakciju pēc Krievijas Bruņoto spēku manevriem "Austrumi 2018", kuros piedalījās vairāk nekā 300 tūkstoši karavīru un milzīgs skaits tehnikas, kā arī ASV iecere izstāties no Līguma INF.
"ASV un NATO tagad vajag par katru cenu parādīt, ka tās ir drošs balsts un jumts visai Eiropai," – paskaidroja Sudakovs. – Ir jānomierina partneri Eiropā un jāparāda, ka ASV un alianses spēks ir tik liels, kā vēl nekad un Eiropa ir droši aizsargāta. Taču eiropiešiem nāksies maksāt, ja viņi vēlas justies drošībā."
Pēc viņa domām, ar tamlīdzīgām mācībām amerikāņi pūlas iesēt bailes no liela kara Eiropas pilsoņu prātos, lai viņi labprātāk pavērtu makus un liktu galdā naudiņu par NATO bloka uzturēšanu.
"Tostarp arī amerikāņu ieroču papildu iepirkumam un, protams, jaunu armijas bāzu izvietošanai, - precizēja Sudakovs. – ASV tā ir noslīpēta ienākumu saņemšanas sistēma, kā arī citu nāciju paverdzināšanas paņēmiens: tiklīdz viņi izvieto armijas bāzi kārtējās valsts teritorijā, tā zaudē suverenitāti."
Eksperts uzsvēra, ka pašā Eiropā par NATO milzīgajām mācībām kā kucēni priecājas tikai Polija, Rumānija un Baltijas valstis, toties pašpietiekamā Vācija un Francija tās vērtē ar pamatīgu skepsi. Tur tikai retais vairs tic mītiem par "Krievijas draudiem".