Kāda amerikāņu specializētā izdevuma organizētas aptaujas rezultāti apliecināja, ka gandrīz puse ASV karavīru uzskata: viņu valsts drīz vien tiks iesaistīta pilna mēroga karā, portālā RIA Novosti stāsta Iļja Harlamovs, radio Sputnik autors.
Pie tam runa nav par tuvāko nākotni, bet gan teju vai par rītdienu – par nākamo gadu. Pirms gada tamlīdzīga apokaliptiska scenārija varbūtību pieļāva tikai 5% formā tērpto respondentu. Desmitkārtējs pieaugums tik īsā laika periodā – tā ir sava veida revolūcija. Pagaidām – apziņā. Ievērības cienīgs fakts – vairāk nekā 70% aptaujāto par galveno apdraudējumu uzskata Krieviju. Tai cieši pēdās seko Ķīna ar 69%. salīdzinājumā ar pērno aptauju šie rādītāji tāpat ir būtiski pieauguši.
Skaidrs, ka negatīvā prognožu buma cēlonis ir pašreizējā militāri politiskā situācija pasaulē un Vašingtonas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Gan bezgalīgās sankcijas. Gan pušu minimālais dialogs dažādos jautājumos. Gan ASV izraisītie tirdzniecības kari. Gan krīze Sīrijā. Gan Ukraina. Gan Eiropa ar "Ziemeļu straumi 2", ko Savienotās Valstis vēlas pēc iespējas ātrāk apglabāt. Gan Dienvidķīnas jūra līdz ar citiem amerikāņu acīs nepieņemamiem Ķīnas politikas elementiem. Un vēl daudz kas cits.
Taču liela nozīme amerikāņu karavīru viedokļa kalšanā, neapšaubāmi, ir propagandai. Armijas "poļitruki" līdz ar medijiem, politiķiem un "patriotiski noskaņotiem" ekspertiem strādā vaiga sviedros, izglīto pakļauto, ar modernākajiem masveida slepkavību ieročiem bruņoto kontingentu. Ja viņu pūliņiem klāt pielikt ticību Amerikas globālai "mesijas" misijai, iznāk ļoti bīstams sajaukums – gatavība karot pret "ļaunumu" kaut kādas valsts personā un apziņa, ka karš ir neizbēgams. Tamlīdzīgu noskaņojumu vairo milzīgais "analītikas" apjoms, kurā pastāvīgi un no dažādiem skata leņķiem izvērtētas ASV izredzes uzvarēt, ja sāksies karš ar Krieviju vai Ķīnu. Piedevām lavīnveidīgi augošās NATO mācības ar ASV līdzdalību Krievijas robežu tuvumā un Maskavas atbildes soļi. Tas viss ir jāņem vērā.
Starp citu, aiz garnizonu un bāzu sienām situācija tāpat nav nekāda spožā. Cita aptauja liecina, ka tikai 2% amerikāņu uzskata Krieviju par ASV sabiedroto, savukārt vairāk nekā 30% to vērtē kā ienaidnieku. Vēl 31% mērenāk noskaņotu respondentu Krievijas Federāciju uzskata par nedraudzīgu valsti.
Daži eksperti tirdzniecības, finanšu un tirgus jomā izmanto neoficiālu terminu "gaidu ekonomika". Tā ir situācija, kurā cilvēku noskaņojums un cerības uz pozitīvām sociāli ekonomiskām pārmaiņām dzīvē maina sabiedrisko klimatu, pavairo viņu aktivitāti un valsts vispārējās attīstības sarežģītos mehānismus – savstarpēji saistītus elementus. Velkot paralēles, jāpiebilst, ka "kara gaidas" nav labākais, ko pasaulei var piedāvāt amerikāņu karavīri, kuri, tiesa, par to vainojami tikai daļēji. Tā viņi ir noskaņoti. Tā viņiem skaidrots "politinformācijā" un medijos.
Taču arī pašīstenojošos pareģojumu (prognožu) fenomenu neviens nav atcēlis. Dažs labs gan to uzskata par tīrām muļķībām, taču nevajag būt tik kategoriskiem, kritizējot to, ar ko daudzi jau saskārušies dzīvē. Tādos gadījumos mēdz teikt "piesaukt nelaimi". Lieta tāda, ka noteikts situācijas traktējums maina izturēšanos un apziņu, kas bieži neviļus provocē un tuvina scenāriju, no kura visvairāk gribētos izvairīties.
Diezin vai amerikāņu karavīri, kuri sagaida karu jau nākamgad, grib tajā piedalīties. Citastarp – arī kā lielgabalu gaļa. Taču viņi jau faktiski sākuši modelēt nākotni, un tas ir ļoti bīstami. Īstais laiks politiķiem Vašingtonā saņemt spēkus un mainīt pieeju starptautiskajām problēmām, ko viņi ar savējiem, viņu "partneriem" nepieņemamiem noteikumiem nespēj un arī nespēs atrisināt. Reālā dzīve to jau apliecina pietiekami daiļrunīgi. Tad kāpēc gan nepamēģināt atkal paieties uz priekšu pa nezālēm aizaugušo kompromisu ceļu?