Skaldi un valdi – senais politiskais princips ir spēkā vēl šobaltdien. Tas teicami darbojas attiecībās ar Baltijas valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri pēc PSRS sabrukuma Baltijas krastos kļuvuši par mazākumtautību, raksta Sputnik Lietuva autors Aleksandrs Ļipovecs.
Saeimas vēlēšanas Latvijā lieku reizi parādīja, ka krievi Baltijā apdraud valdošo nacionālo eliti tikai tad, ja spēj strādāt kopā. Lai tā nenotiktu, jau 27 gadus krievus sarīda savā starpā.
Nils Ušakovs un partija "Saskaņa" meklē saskarsmes punktus un dialoga ceļus ar vietējām elitēm. Bet Latvijas Krievu savienība, ko vada Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka, ieņēmusi nesamierināmu pozīciju jautājumā par mazākumtautību tiesībām saņemt izglītību dzimtajā valodā. Ievērības cienīgs fakts: ne vienus, ne otrus vietējie nacionālisti necieš ne acu galā.
Tā nu arī tagad "Saskaņa" pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās no jauna var palikt opozīcijā. Viņiem trūkst tikai dažu mandātu, lai varētu izveidot koalīciju kopā ar centriskā bloka partijām. Ja 20% balsu, kas atdoti "Saskaņai", pievienot Latvijas Krievu savienības saņemtos 4%, pārējās partijas, veidojot valdību, vairs nevarētu ignorēt šo spēku.
Kas nedod iespēju apvienoties Latvijā dzīvojošajiem krieviem? Retorisks jautājums.
Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Krievvalodīgo elektorātu dala divas partijas: "Krievu alianse" (KA) un "Lietuvas krievu savienība" (LKS). KA jau vairāk nekā desmit gadus iet kopsolī ar "Lietuvas poļu vēlēšanu akciju – Kristīgo ģimeņu savienību" (LPVA-KĢS), bet otrie ir Darba partijas (DP) pusē, ko vada krievu izcelsmes politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Uspasskihs.
Kopā ar Darba partiju iepriekšējā sasaukuma Seimā ienāca divi LKS pārstāvji – Sergejs un Larisa Dmitrijevi. Toties ar LPVA-KĢS mandātu saņēma Irina Rozova. Ne Dmitrijevi, ne Rozova četru gadu laikā ne ar ko īpašu krievvalodīgo mazākumtautību tiesību aizstāvības jomā nav izcēlušies. Viņu balsis nebija dzirdamas ne tad, kad konservatori virzīja uz priekšu reformu pret mazākumtautību skolām, ne tad, kad Lietuvas valdība īstenoja Krievijai naidīgu politiku. Patiešām, ko tad var panākt divi vai trīs deputāti, ja Seimā ir 141 loceklis?
2019.gada pavasarī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā situācija atkārtosies. Visas politiskās partijas centīsies pārvilināt savā pusē Lietuvas mazākumtautības – 17% balsstiesīgo.
Lielākos draudus vietējām politiskajām elitēm rada poļu un krievu politiskā sadraudzība - LPVA-KĢS un KA. Jau otro reizi pēc kārtas abu partiju bloks pārvar 5% barjeru un Seimā veido savu frakciju. Apvienību šķelt cenšas ne tikai vietējie nacionālpatrioti, bet arī Varšava – tai nepatīk, ka līdzās poļiem tiek pieminēti krievi. Šo saikni saraut aicina gan Polijas vēstniece Lietuvā Ursula Doroševska, gan Polijas prezidents Andžejs Duda.
Vai LPVA-KĢS vadībai izdosies noturēties zem Varšavas spiediena? Tas nav zināms. Bez krievvalodīgo vēlētāju balsīm poļiem būs grūti saglabāt pozīcijas galvaspilsētas pašvaldībā, bet LPVA-KĢS līderim Valdemāram Tomaševskim – Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.
Taču Lietuvas krievu savienības perspektīvas ir vēl miglainākas. Darba partija, kuras vadību atkal uzņēmies Viktors Uspasskihs, iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pat nepārvarēja 5% barjeru. Šī partija nav parstāvēta arī Viļņas pilsētas padomē. Diezin vai tā spēs no jauna atdzimt pēc visiem skandāliem.
Statistika liecina, ka Lietuvas iedzīvotāju vidū ir 5% krievu un 6% poļu tautības iedzīvotāju. Taču princips "skaldi un valdi", izrādās, ir iedarbīgāks nekā "kopā mēs esam spēks".