RĪGA, 13. oktrobris — Sputnik. Augusts Brigmanis, viens no Zaļo un zemnieku savienības līderiem, uzskata, ka Saeimas aizvadītās vēlēšanas ietekmējis "Lemberga faktors", vēsta Mixnews.lv.
Brigmanis paskaidroja, ka Ventspils mēru vajadzēja nopietnāk iesaistīt priekšvēlēšanu kampaņā, lai vismaz daļēji saņemtu krievvalodīgo elektorātu, kas Lembergu pārsvarā vērtē pozitīvi.
Tiesa, pēc politiķa domām, Lemberga kandidatūru tomēr būtu bijis lieki izvirzīt Latvijas premjerministra postenim. Brigmanis atzina, ka tas būtu negodīgi. Toties Ventspils mēru būtu iespējams pozicionēt kā tautsaimniecības ideju nesēju.
Brigmanis uzsvēra, ka Lembergs ne vienu reizi vien paudis itin pamatotu, bieži vien – patiesu viedokli, taču Latvijas valdība to nav uzklausījusi.
Vaicāts par savu personisko iespaidu pēc ZZS un savas paša kandidatūras izgāšanās vēlēšanās, Brigmanis skaidroja, ka nejūt sakāvi. Politiķis, kurš vadīja ZZS parlamenta frakciju 12. Saeimā, atgādināja, ka situācijas mēdz būt dažādas un jāprot neapjukt. Brigmanis atgādināja, ka vadījis ZZS laikā, kad tā vispār nebija pārstāvēta Saeimā, un vadīja partiju arī tad, kad tā bija opozīcijā.
Jāpiebilst, ka pats Lembergs vēlēšanu dienā radio Baltkom ēterā nosauca pārrunas valdības veidošanas jautājumā par muļķībām un atzīmēja, ka tajās nepiedalīsies, jo dodas uz ārzemēm.
Iepriekš Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis noraidīja pieņēmumus par Lemberga ietekmi ZZS, taču atzīmēja, ka dažkārt partijas valdes sēdēs Ventspils mērs nākot klajā ar labām idejām.
Parlamenta vēlēšanās, kas notika Latvijā 6. oktobrī, ZZS saņēma 9,91% balsu un ierindojās sestajā vietā.
Kā ZZS nokļuva "Saskaņas" ādā
Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze paziņoja, ka iniciatīvai valdības veidošanā jānāk no latviešu partijām, kas saņēmušas lielāko mandātu skaitu – KPV LV vai Jaunās konservatīvās partijas. Krauze atzīmēja, ka ZZS ir gatava pārrunām ar visām centriskajām vai labēji centriskajām latviešu partijām.
Starp jaunās valdības prioritātēm viņš minēja izglītību, veselības aprūpi, nodokļus, korupcijas apkarošanu un cīņu par ES budžetu.
Taču Jaunā konservatīvā partija, kas vēlēšanās ieņēma trešo vietu ar 13,59% balsu, jau atteikusies sadarboties ar ZZS. Lēmums par to, ka abu politisko spēku sadarbība nav iespējama, tika pieņemts pēc divdesmit minūtes ilgas sarunas. JKP līderis Jānis Bordāns atsaucās uz vēlētāju gribu un paziņoja, ka nepretosies tai, tātad ZZS nāksies Saeimā ieņemt konstruktīvas opozīcijas vietu.
Iepriekš no pārrunām ar ZZS atteicās arī KPV LV, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu ar 14,25% balsu.