RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Baltijas valstis vakar, 10. oktobrī, iesniedza Eirokomisijai pieteikumu finansējuma saņemšanai savu elektrotīklu sinhronizācijas pirmajai kārtai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēsta Dienas Bizness.
Pieteikumu trīs valstu personā iesniegs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroapgādes tīklu operatori — AST, Litgrid un Elering.
Kopējā pirmās kārtas pieteikuma summa sastāda 432,5 miljonus eiro, savukārt Eiropas Savienība, kā tiek gaidīts, finansēs 75% no pirmās kārtas izmaksām. Līdzekļiem jābūt piešķirtiem Eiropas Infrastruktūru tīklu instrumenta (Connecting Europe Facility, CEF) ietvaros. Kopumā projekta vērtība tiek vērtēta apmēram 1,5 miljardu eiro apmērā.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns paziņoja, ka pirmā posma ietvaros līdzekļi tiks novirzīti iekšējo tīklu nostiprināšanai, otrajā — jūras kabeļa ielikšanai, pēc tam tiks īstenoti citi tehniski risinājumi. Ministrs neizslēdz, ka daļa finanšu vajadzību varētu palikt arī uz nākamo finanšu periodu — 2020.-2027. gadu.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka 6. septembrī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas regulatori vienojās, ka projekta pirmās kārtas kopējais investīciju apjoms sastādīs 432,55 miljonus eiro, no tiem 167,045 miljoni paredzēti Lietuvai, apmēram 77 miljoni — Latvijai un apmēram 187 miljoni eiro — Igaunijai. Investīcijas segs Litgrid, AST un Elering, kuri saņems ES finanšu atbalstu.
Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija tiks īstenota cauri jau ekspluatācijā esošajam LitPol Link savienojumam un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī ar sinhronajiem kompensātoriem, kurus aprīkos trijās Baltijas valstīs.
Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā enerģijas gredzenā BRELL un ir atkarīgas no dispečerpunkta Maskavā un Krievija elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno iziet no enerģijas loka BRELL.
Krievija plāno 2018. gadā pabeigt visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu iziešanu no tās energosistēmas. Enerģētiskās drošības mērķiem Kaļiņingradas apgabalā uzceltas Majakovskas un Talahovskas TEC, kuru jauda sasniedz 156 MW. Perspektīvā tiks atklāta Pregoļskas TEC (gāzes stacija, jauda — 456 MW) un ogļu Primorskas TEC (jauda — 198 MW).