1992. gadā Stenlijs Frīmens Drakenmillers kopā ar savu partneri, draugu un kolēģi Džordžu Sorosu organizēja XX gs. veiksmīgāko "spekulatīvo uzbrukumu". Finanšu izdevumi stāstīja, ka abi finansisti, fonda Quantum vadītāji "salauza Anglijas banku" un dažu dienu laikā nopelnīja aptuveni miljardu sterliņu mārciņu uz britu valūtas vērtības krišanās rēķina. Mazliet vēlāk abu partneru ceļi šķīrās – Drakenmillers mīlēja klusumu un labprātāk atradās "ēnā", bet Soross vienmēr alka atklāti nodarboties ar vispasaules politiku. Taču abi spekulanti kļuva par finanšu pasaules leģendām, jo viņi pazemoja rietumvalstu visvecāko centrālo banku, pēc sekmīga uzbrukuma "aizgāja ar laupījumu" un palika nesodīti, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors.
Nesen Sorosa noslēpumainais un klusais partneris nolēma sniegt pirmo pamatīgo interviju kopš daudziem gadiem. Saruna liecina, ka viņam nav nekas labs sakāms ne par pasaules ekonomiku, ne par Donaldu Trampu. Taču svarīgākais intervijā bija Drakenmillera negaidītā atzīšanās: jaunas globālās ekonomiskās krīzes "sēklas" ir ne tikai iesētas, — tās drīz uzdīgs. "Mēs ņēmām iepriekšējās krīzes iemeslus un trīskāršojām tos. Un tas padarīts globālā līmenī," – atzina Drakenmillers, lai arī neatklāja, kas domāts ar vārdu "mēs". Tiesa, leģendārajam spekulantam jau gatavs saraksts, kurā minēti visi, kas, pēc viņa domām, vainojami par nākotnes krīzi. Izklausās dīvaini, taču vaininieku sarakstā nav atrodama ne Krievija, Putins un krievu hakeri, ne arī, piemēram, Ķīna. Nē, Drakenmillers uzskata, ka pie visa vainojama ASV politiskā vara un monetāro struktūru vadība (pēdējo desmit gadu laikā) un neviens cits.
Amerikāņu miljardiera viedoklis noformēts kā spriedums, nevis brīdinājums. Viņš vaino ASV politiķus un Federālā rezervju fonda vadītājus par "kapitālisma izkropļošanu", kas nespēj normāli darboties nullei tuvu procentu likmju apstākļos, un šīs izkropļošanas dēļ nākamā krīze ir ne tikai neizbēgama, bet arī būs daudz dziļāka nekā krīze 2008.-2009. gados.
Miljardieris uzsvēra, ka centieni ar jaunu parādu palīdzību atrisināt veco parādu sagādātās problēmas ir lemti neveiksmei. Vēl vairāk: viņš paziņoja, ka līdztekus ekonomiskajiem jautājumiem viņam bažas sagādā sociālās nevienlīdzības pārliekais līmenis, pie kā novedusi amerikāņu ekonomiskā politika. "Sociālās nevienlīdzības lielākais paātrinātājs ir kvantitatīvās mīkstināšanas programma (ASV Federālo rezervju fonda programma, kuras ietvaros bankas un baņķieri tika glābti no bankrota uz valsts rēķina – aut. piez.), tur pat nav par ko strīdēties," – uzskata Drakenmillers. Gaidāmā sociālā sprādziena otrais elements, pēc viņa domām, ir internets, "kas translē informāciju par dzīves līmeņa starpību" visiem planētas iedzīvotājiem. Kā piemēru viņš minēja kompānijas Amazon īpašnieku Džefu Bezosu: "Paskatieties, pēdējo 48 stundu laikā parādījās desmitiem rakstu par to, ka Bezosa kapitāls pārsniedz 150 miljardus dolāru. Kā uz to skatīsies parasts cilvēks?!"
Lai arī Drakenmillera intervija tika publicēta salīdzinoši mazpazīstamā interneta televīzijas kanālā Realvision, viņa tēzes zibens ātrumā izplatījās medijos visā pasaulē.
Galu galā, jo tālāk, jo grūtāk ir krīzes pareģus nosaukt par muļķiem, fanātiķiem un konspirologiem. Gribot negribot nākas ieklausīties, ja par gaidāmo krīzi un sociālo sprādzienu runā autoritatīvi finansisti. Vēl vairāk, aģentūras Bloomberg žurnālisti, kuri analizēja Drakenmillera interviju, norādīja, ka viņš nav pirmais, kas pievērsis uzmanību gaidāmajām grūtībām globālajā ekonomikā. Pēdējo mēnešu laikā vairākas ļoti ietekmīgas personības no Volstrīta ir izteikušas savu viedokli un sniegušas tikpat drūmas prognozes.
Kenets Kordels Grifins, miljardieris un gigantiskā hedžfonda Citadel Investment Group menedžeris, nesen brīdināja, ka pārāk lieli parādi kļūs par ekonomikas kritiena "sēklām" nākotnē. Citadel ir pazīstama ar savu dalību visos pasaules finanšu tirgos un gūst kolosālus ienākumus, un Grifina pārziņā ir kapitāls, kas pielīdzināms, piemēram, Latvijas vai Paragvajas IKP. Tāda mēroga spēles dalībnieki nekad nesaka neko nepārdomātu, jo publiski pieļautas kļūdas pārlieku negatīvi ietekmē viņu biznesu.
Šī gada jūnijā krīzes pareģu pulkam pievienojās vēl viens miljardieris – finansists un matemātiķis Džefrijs Gandlahs, kam pieder investīciju fonds DoubleLine Capital. Viņš arī uzskata, ka par nākamās krīzes sākumpunktu kļūs pārlieku liels parāds, un pievērsa īpašu uzmanību tam, ka ASV budžeta deficīts un valsts parāds palielinās augošo dolāra likmju fonā un tas var novest pie "fiskālām grūtībām" Vašingtonai.
Protams, nebūtu pareizi uzskatīt, ka krīzes pareģošana ir tikai miljardieru un finansistu priekšrocība. Priekšnojauta par to, ka "kredītu banketam" sekos ekonomiskās paģiras, parādās pat mainstream finanšu publikācijās. "Gatavojieties nākamajai finanšu krīzei" – ar tādu virsrakstu respektablā The Wall Street Journal iepriecināja savus lasītājus bankas Lehman Brothers bankrota jubilejā, ar ko sākās 2008. gada krīze. "Problēmu risināšanas mēģinājumi pēc 2008. gada ir vēl pavairojuši parādus," – apgalvoja ASV vadošā lietišķā izdevuma autors.
Ir arī viena finanšu tirgus dalībnieku kategorija – viņiem aizliegts publiski runāt par gaidāmajām krīzēm, taču dienesta pienākumu dēļ viņiem ir jāsagatavojas krīzēm un jāsper konkrēti soļi, lai no tām aizsargātos. Tās ir centrālās bankas, un rietumu analītiķi jau tagad atzīmē Krievijas, Ķīnas, Indijas un vairāku citu valstu zelta rezervju anomāli aktīvo palielināšanos. Pat Polijas Centrālā banka pēkšņi sākusi pirkt zeltu, pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā, lai arī valstij nedraud nekādas sankcijas no ASV puses un ar tām saistīti politiskie riski.
Situācija mazliet atgādina "Titāniku": uz klāja spēlē orķestris, pasažieri vēl uzjautrinās, lai arī tikšanās ar aisbergu jau ir neizbēgama. Taču apdomīgākie jau cīnās par vietām glābšanas laivās. Vispasaules finanšu krīzes otrais vilnis sāpīgi skars visus, taču brīdī, kad Rietumu ekonomikas "Titāniks" sastapsies ar aisbergu, mūsu glābšanas laiva jau varētu būt drošā attālumā.