RĪGA, 29. septembris — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Pavisam drīz, 3. oktobrī, apritēs 30 gadi kopš Rīgas speciālo uzdevumu milicijas vienības (OMON) dibināšanas. Izmantošu piemiņas datumu, lai atgādinātu vienības darbinieka Konstantina Ņikuļina (Mihailova) traģisko likteni. Saskaņā ar Lietuvas tiesas spriedumu, viņš izcieš mūža ieslodzījumu Lukišķu cietumā Viļņā. Jau gandrīz 11 gadi aiz restēm.
Lietuviešu nacionālistiem bija motīvs
Īsumā atgādināšu notikumus. 1991. gada 30. jūlija naktī Lietuvas-Baltkrievijas robežas kontroles punktā Medininki tika nošauti astoņi cilvēki: četri lietuviešu muitnieki, divi apsardzes darbinieki no vienības "Aras" un divi ceļu policisti. Septiņi gāja bojā, viens — muitnieks Tomass Šērnass — izdzīvoja.
Izteiktas vairākas versijas par to, kas un kāpēc organizējis uzbrukumu. Parasti to pamatā ir tukši spriedelējumi, nevis fakti. Nesākšu tās šeit izklāstīt, gribu tikai atgādināt vienu pusaizmirstu faktu.
Dienā, kad notika traģēdija Medininkos, PSRS prezidents M.Gorbačovs un ASV prezidents Dž.Bušs Maskavā parakstīja līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu. Abas puses šo notikumu uzskatīja par lieliem politiskiem panākumiem. Mūsdienās militārie speciālisti uzskata, ka vienošanās bijusi nevienlīdzīga, amerikāņi guvuši pārsvaru: Līgumā netika pieminētas jūras bāzes spārnotās raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 600 kilometrus.
Taču tagad gribu atgādināt ko citu — slepkavību Medininkos. Diezin vai vienas lielvalsts vadība nolēma nosvinēt līguma parakstīšanu ar tik dīvainu paņēmienu.
Tāpēc lielākās aizdomas krīt uz Lietuvu. Lietuviešu nacionālistiem bija iemesls uztraukties par to, ka PSRS un ASV no jauna vienosies (re, par bruņojumu jau vienojušies!), kā tas notika pēc Otrā pasaules kara, un Lietuva neiegūs neatkarību. Tādā situācijā ir loģiski saasināt stāvokli un pataisīt PSRS par ļaundari. Vismaz motīvs viņiem bija.
Medininku "sakrālie" upuri
Lai nu būtu, kā būdams, taču Lietuvas valdība nekavējoties, neapgrūtinot sevi ar pierādījumiem, uzvēla vainu PSRS valdībai, un izpildītāja lomā "iecēla" Rīgas OMONu. Vēlāk šī versija Lietuvā pārvērtās par ideoloģisku dogmu, neapšaubāmu un neapstrīdamu.
30. jūlija naktī Rīgas omonieši un Ņikuļins līdz ar viņiem patiešām atradās Lietuvā. Ieradās, lai saņemtu jaunus ieročus un amunīciju. Nakšņoja Viļņas OMONa bāzē. Pēc būtības, tas ir vienīgais "pierādījums", nekas cits Ņikuļina dalību apšaudē Medininkos nopietni neapliecina. Viņš pats vainu kategoriski noliedz.
Gluži pretēji, pastāv šaubas, ko, saskaņā ar fundamentālajiem tiesību principiem, vajadzētu interpretēt par labu apsūdzētajam. Izdzīvojušais Tomass Šērnass nespēja identificēt Ņikuļinu. Vēl vairāk, izdzīvojušā muitnieka liecības norāda, ka vismaz viens no uzbrucējiem runājis lietuviski, taču ne Ņikuļins, ne arī citi Rīgas omonieši lietuviešu valodu nepārvalda. Uzbrukuma vietā atrastas čaulītes, kas neatbilst OMONa standarta ieročiem.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams
Ņikuļins tika arestēts 2007. gada nogalē un nodots Lietuvai. 2011. gadā Viļņas apgabaltiesa piesprieda viņam mūža ieslodzījumu par "divu un vairāku cilvēku slepkavību". Nerunājot jau par pierādījumu trūkumu, spriedums bija nelikumīgs tīri juridisku iemeslu dēļ.
1991. gadā noilguma termiņš pantā "slepkavība" bija desmit gadi. Vēlāk to palielināja līdz 15 gadiem, patlaban Lietuvas normatīvie akti paredz 20 gadus. Eiropas tiesiskie standarti likuma grozījumu gadījumam paredz, ka jāpielieto apsūdzētajam labvēlīgākais likums. Nolilguma termiņš par 1991. gada notikumiem ir izbeidzies.
2016. gadā otrās instances tiesa saprata, ka ar tādu spriedumu Ņikuļinu nāksies atbrīvot, un nomainīja "slepkavību" pret "noziegumu pret cilvēci", kam noilguma termiņa nav. Trešā (augstākā) instance saglabāja spriedumu spēkā, un — saskaņā ar Lietuvas likumiem — tas nav pārsūdzams.
Ko teiks Eiropa?
Cerība atliek uz Eiropas cilvēktiesību tiesu. Sūdzība ECT ir iesniegta un pieņemta izskatīšanai.
Advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura sūdzību gatavoja, uzskata, ka pastāv iespēja panākt labvēlīgu lēmumu. ECT nenovērtē pierādījumus, taču tās kompetencē ir nozieguma kvalifikācijas jautājums.
Lēmums notiesāt Ņikuļinu par noziegumu pret cilvēki ir cinisks, politisks lēmums bez jebkāda tiesiskā pamata.
Cerība uz Krieviju
Pastāv prakse notiesātu ārvalstnieku nodot soda izciešanai valstī, kuras pilsonis viņš ir. Šim nolūkam Krievijas Ģenerālprokuratūrai ir jāiesniedz pieprasījums Lietuvai ar atbilstošu piedāvājumu. Ņikuļins ir Krievijas pilsonis, tāpēc tiesisks pamats pieprasījumam ir. Lietuva var piekrist vai atteikties. Tas jau ir konkrētu pārrunu jautājums.
Šī gada jūlijā Sputnik Lietuva informēja, ka Lietuvas Tieslietu ministrija gatavo pieprasījumu Krievijai par Lietuvas pilsoņa Jevgeņija Mataiša nodošanu, kurš notiesāts par spiegošanu. Domājams, tas nav vienīgais gadījums, tātad, kā mēdz teikt, iespējami varianti.
Nesen deputāts Sergejs Šargunovs atgādināja par OMONa bijušā karavīra likteni Valsts domes sēdē. Viņš vērsās Krievijas Ģenerālprokuratūrā un Ārlietu ministrijā ar lūgumu izvērtēt iespēju izdot Ņikuļinu Krievijai.
Pirms pieciem mēnešiem es apciemoju Konstantinu Ņikuļinu Lukišķu cietumā, tagad mēs sarakstāmies.
Viņš jūtas kā gūstā nokļuvis krievu karavīrs un visas cerības uz atbrīvošanu saista ar Krieviju. Iespējams, viņa viedoklis ir naivs, taču tas ir cildens karavīra naivums, kurš nevēlas samierināties ar domu par to, ka Dzimtene viņu ir aizmirsusi.