RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Ludmila Pribiļska. Divdesmitajā septembrī pieņemtā jaunā Izglītības likuma redakcija (50. pants, 1. punkts) atvieglo pieņemšanu skolotāju amatā personas, kuras sodītas par kriminālpārkāpumiem pat bez izdarītā smaguma pakāpes norādes.
Līdzšinējā 50. panta versijā bija teikts: pedagoga amatā nevar tikt pieņemta persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm
Saskaņā ar Alda Adamoviča ("Vienotība") vadītās Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas piedāvājumu, šī 50. panta punkta teksts tika mainīts – tā daļa, kura izcelta ar slīprakstu, tagad ļauj cilvēkiem ar sodāmību ar minētās iestādes atļauju strādāt par skolotājiem bez izdarītā smaguma pakāpes norādes. Iespējamā kaitējuma radīšanas izvērtēšanas kārtību, piesaistot darbā šādu skolotāju, Ministru Kabinetam arī nav jānosaka – acīmredzot, tas paliek uz tā norīkotās iestādes sirdsapziņas.
Jāatzīmē, ka esošā valdošā koalīcija atradusi neparastu risinājumu sāpīgajam kadru jautājumam skolās, kur trešdaļa skolotāju ir 56 un vairāk gadu vecumā, savukārt 500 jauno pedagogu vietā darba tirgū ik gadu nonāk labākajā gadījumā 150 cilvēki.
Arī zemais profesijas prestižs traucē jauno kadru ienākšanai, savukārt personām ar sodāmību gar to nav nozīmes – ja citi darba devēji no tādiem atsakās, tad paņems darbam skolā vai bērnu dārzā.
TALIS (Teaching and Learning International Survey 2013) pētījumā arī pārmeta Latvijai pārāk lielo sieviešu īpatsvaru pedagogu un skolu direktoru vidū. Jaunā 50. panta redakcija ļaus dažādot "sieviešu" skolas uz "brutālo vīriešu ar lielu dzīves pieredzi" rēķina.