Liktenis spēlējas ar cilvēku, bet cilvēks spēlē tauri. Tramps spēlējas ar Dudu. Tas gan vēl nav īsti skaidrs, kurš spēlējas, kurš ir rotaļlieta. Polijas prezidents Andžejs Duda itin labi var apvainoties. Viņš taču itin labi varēja nodomāt, ka skāris vajadzīgās stīgas lielā amerikāņu drauga dvēselē, raksta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Grūti teikt, vai tas bija ekspromts vai pārdomāta ideja, taču Tramps manāmi kļuva labvēlīgāks, kad viesis paziņoja: nākotnē gaidāmo ASV armijas pastāvīgo bāzi Varšava nosauks par "Trampa fortu".
Patiešām, tas skan lieliski! Jā, ne gluži tik cēli kā Vašingtonas pilsēta, taču arī ne tik ikdienišķi kā aviācijas kuģi ar Savienoto Valstu līderu vārdiem, un ne tik sīki un provinciāli, kā Buša iela Tbilisi. Forts – tas, saproties, ir forts. Bastions. Cietoksnis. Protams, Trampam gribētos, lai tā sauktu Balto namu, kamēr viņš tur ir. Taču armijas bāzes nosaukums, lai arī tā būtu Polijā, saglabāsies arī tad, kad viņš pametīs Balto namu. Jautājums par armijas bāzi vēl gan nav izšķīries, taču "ar to puisi var strādāt" – amerikāņu prezidents pateicīgi pašķielēja uz cilvēku, ko tikai maijā vēl ne redzēt negribēja un pa durvīm neielaida.
Toreiz Duda veselu nedēļu vazājās pa ārzemēm audiences gaidās. Nevar arī droši apgalvot, ka daudz kas kopš tā laika mainījies. Varbūt tikai Polijas likums par Holokaustu, kurā viņi vēlāk ar atpakaļejošu datumu tomēr svītroja sodu par formulējumu "poļu nāves nometnes". Vārdu sakot, Trampam un viņa znotam Kušneram vairs nav nekāda pamata justies aizskartiem. Pilnīgi iespējams, ka Dudam pat ienāca prātā – viņš ir atvēris acis ASV prezidentam. Vismaz viņa vārdus par to, ka Varšava gatava ar zeltu maksāt par amerikāņu militāro klātbūtni, Tramps uztvēra tā, it kā būtu dzirdējis pirmo reizi. Lai arī Duda un pārējā poļu elite par to runā jau gandrīz veselu gadu.
"Polija maksās par mūsu bāzi miljardiem un miljardiem dolāru," – Tramps bija sajūsmā par namatēva nedzirdēto dāsnumu. Tiesa, vēlāk Duna pačukstēja, ka runa ir ne vairāk kā par diviem miljardiem, turklāt tie paredzēti infrastruktūras izveidei, bet visus tālākos izdevumus Varšava cer uzvelt ASV plecos. Taču to Tramps palaida gar ausīm. "Mēs aizvien vairāk ņemam vērā viedokli, ka ir jāaizstāv patiesi bagāta valsts," – viņš saldkaisli pameta Dudam gardu kumosu, gluži kā runcis Bazilio "bagātajam Buratino".
Dudam gan ir vesela Brīnumpolija, kur nu vēl Brīnumu lauks. Kur tas ir redzēts: tas, kurš maksā, pats sevi pasūta. Duda gan arī izskatās kā no pagales taisīts un devās prom ar garu degunu. Lai arī pašam šķita, ka tas bija augsti pacelts. Ja labi ieskatīsimies, ieraudzīsim, ka pēc kārtējiem meliem par "Krievijas draudiem" tas kļuvis vēl mazdrusciņ garāks. Un ne jau viņam vien. Tagad Varšavā par "Trampa fortu" jau runā kā par izlemtu lietu. Aizsardzības ministrija lepojas (tagad tā ir resora vienīgā funkcija), ka līdz ar amerikāņu parādīšanos Polija vairs nebūs nekāda prasta "bufera zona". Kā nu ne. Tā būs bufera zona ap "Trampa fortu".