RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Latvija varētu pelnīt pati, nevis staigāt ar izstieptu roku un lūgt naudu no eirofondiem, ja vien mainītu toni attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, uzskata Saeimas deputāta kandidāts no partijas "Saskaņa" Aleksejs Medvedevs.
Tranzīta kravu apjoms cauri Latvijai sarūk jau vairākus gadus, ostu pārvaldnieki un Satiksmes ministrija konstatē: kravu apstrādes apjoma samazināšanās tendence saglabāsies. Šī iemesla dēļ aizvien biežāk tiek apspriesta nepieciešamība veidot industriālās zonas ostu teritorijā ar mērķi ražot eksportam paredzētu produkciju, atzīmēja Medvedevs videoierakstā Facebook. industrializācija ļautu mazināt ostu atkarību no ģeopolitiskās situācijas, dzelzceļa tarifiem un citiem tranzīta trūkumiem.
Taču šajā jautājumā vērojama virkne grūtību, uzskata politiķis. Pirmkārt, jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgas vērā ņemamas ārvalstu investīcijas.
"Taču nesakārtotā nodokļu politika un tas, cik vienkārši Latvijā var sagraut plaukstošas kredītiestādes, izmainīt migrācijas noteikumus, rada ļoti nelabvēlīgu investīciju vidi," – atzīmēja Medvedevs.
"Ja šodien uzrastos kāds drosmīgais, kurš būtu gatavs riskēt un ieguldīt miljonus eiro uzņēmuma izveidei Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, jebkādas ražošanas uzsākšanai nepieciešams iepirkt izejvielas, tam, savukārt, ir vajadzīga arvien ciešāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju," – atzīmēja Medvedevs un atgādināja: lētāk kā pie austrumu kaimiņiem izejvielas iepirkt nav iespējams.
Turklāt ir nepareizi paļauties tikai uz ostas zonu industrializāciju, nesaglabājot pašreizējos tranzīta apjomus: tranzīta nozare nodrošina darbu lielam skaitam cilvēku saistītajās nozarēs: dzelzceļa, kuģu aģentūru, vērtētāju un velkoņu kompāniju, neatkarīgo ekspeditoru, ostu un loču dienestu darbiniekiem. Ja Latvijas tranzīta koridors pārstās funkcionēt, visi šie cilvēki paliks bez ieņēmumiem, skaidroja politiķis.
Noslēgumā Medvedevs paziņoja: ostas zonu industrializācija var tikai papildināt tranzīta biznesu, nevis aizvietot to.
Tāpēc politiķis uzsvēra, ka Latvijai ļoti nepieciešamas stabilas partnerattiecības ar Krieviju un Baltkrieviju – nevar pastāvīgi staigāt ar izstieptu roku, lūdzot naudu no eirofondiem un citus kredītus.
Tāpat Medvedevs uzskata, ka jāuzlabo nodokļu sfēra Latvijā investīciju jomā un jāiesaldē tā vismaz uz 10 gadiem.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.
Eksperti ir pārliecināti, ka situācija tranzīta jomā Latvijā var vēl pasliktināties, kad Krievijā būs uzbūvēti specializētie termināļi.