RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans iknedēļas radio Sputnik notikumu apskatā tuvējā pierobežā un Baltijā pastāstīja par to, kādēļ Latvijas politiķi tik ļoti mīl sociālos tīklus, par vēlēšanām, kuras viņu pārsteidz, un par to, priekš kam slimam pacientam acu krāsai piestāvoša protēze.
"Man ir trīs domes kampaņas, trīs prezidenta, taču vēlēšanas Latvijā mani pārsteidz. Es lasu savus ziņu apkopojumus no latviešu frontēm un man liekas, ka jebkurā citā valstī namu pārvaldnieku izvēlas dzīvīgāk, nekā politiķus Latvijā," paziņoja Gasparjans.
Iepriekš ziņots, ka trīsdesmit piecus Latgales pašvaldību deputātus, kuri panāca, ka novadu domes avīzes tiktu izdotas arī krievu valodā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) katru sodīja ar 70 eiro sodu.
Pēc Gasparjana domām, par tā iemeslu kalpojis skaidri izteiktu politisko tehnoloģiju trūkums priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Gasparjans paskaidroja, ka vēlēšanas — tā ir ideju, programmu, politiķu konkurence. Taču Latvijas informācijas telpa, pēc viņa sacītā, var novest panīkumā ikvienu, kurš interesējas par problēmu: Aleksandra Gapoņenko arests, krievu skolas un dažkārt ekonomiskā situācija republikā — trīs temati un viss.
"Un pat šo trīs tematu apspriešana izraisa sajūtu, ka tur skolēni savākušies papļāpāt saldējuma kafejnīcā. Jo Latvijas politiķi saka un dara lietas, kuras izraisa nesaprašanu un liekas dīvainas. Ņemsim kaut vai "Saskaņu", kura pozicionē sevi kā krievu partija. Viņi devās aģitēt vēlētājus uz Maskavu. Rodas saprātīgs jautājums, priekš kam, ja viņu elektorāts atrodas pavisam citā valstī," pateica Gasparjans.
Vēlēšanas sociālajos tīklos
Patiešām, pagājušajā nedēļā Latvijas premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas deputāts Sergejs Potapkins un deputāta kandidāte Iveta Sers apmeklēja Maskavu, kur prezentēja saviem Latvijas tautiešiem "Saskaņas" priekšvēlēšanu programmu.
"Ja jums ir Saeimas vēlēšanas, tad nodarbojieties ar aģitāciju Latvijā. Ja jūs vēlējāties atrādīt sevi Krievijas žurnālistiem un ekspertu sabiedrībai, tad tajā nebija jēgas, jo visi, kas nodarbojas ar Latvijas problemātiku jau tā visu par visu zina. Loģiskāk būtu rīkot kaut kādas akcijas Latvijā. Diez vai viņi grasās tuvākajā laikā atjaunot līgumu ar "Vienoto Krieviju"," atzīmēja politologs.
Gasparjans pauda domu, ka tā vietā, lai iekarotu Maskavas latviešus, "Saskaņai" derētu piedāvāt skaidras politiskās programmas. Piemēram, tirdzniecības un ekonomikas jomā — ko viņi darīs tranzīta jomā, pārtikas programmā, skatoties no cilvēku viedokļa, kuri dzīvo Latvijā un atrodas trūkuma stāvoklī. Taču pagaidām, pēc politologa sacītā, gan nacionālistiskām partijām, gan krievu partijām jautājums ir tikai viens — tas ir krievu jautājums. Un pat partijas, kuras ir orientētas uz krievu ļaudīm, dara ļoti dīvainas lietas.
"Ja skatās no politisko tehnoloģiju viedokļa, rodas tāda izjūta, ka vēlēšanas Latvijā notiks nevis pēc mēneša, bet gan pēc pusgada. Taču Latvijas politiķi brauc kā uz kapiem, nesteidzoties," uzsvēra Gasparjans.
Tāpat politologs izteicās sakarā ar medicīniskās apdrošināšanas reformu Latvijā, jautājumam par kuru arī pēc idejas vajadzētu tikt rosinātam priekšvēlēšanu kampaņā. Taču, kā atzīmēja Gasparjans, tāda izjūta, ka Latvijā vēlēšanas notiks nevis vēlēšanu iecirkņos, bet gan Facebook vietnē, jo Latvijas kandidāti dzenas pēc "like&share" sociālajos tīklos, uztverot tos kā reālas vēlētāju balsis. Kaut gan viss baisākais notiek nevis Interneta telpā, bet gan realitātē.
"Iedomājieties slimnieku ar gangrēnu pēdējā stadijā, kuram līdz nāvei neizskatās tālu. Taču salasās ārstu konsilijs, un viņi tā vietā, lai nogrieztu viņam ķermeņa galotni un pacenstos izglābt dzīvību, apspriež kādu pēc tam iztaisīt protēzi — no ozola vai no Kanādas buka. Un te nu viņiem notiek strīds par to, kāda koksne piestāvēs mirstošā acīm un kāda koksne labāk izskatīsies ar viņa krosenēm. Latvijā ir absolūti identiska situācija. Kaut ja ņem ekonomikas un tranzīta problēmu. Tur tas nevienu absolūti neinteresē," pateica politologs.
Nobeigumā viņš sacīja, ka šādā situācijā vienkārši nav par ko runāt, var tikai plātīt rokas.