RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, kurai CVK aizliedza balotēties Saeimā, savukārt tiesa šo lēmumu atbalstīja, pastāstīja avīzei "Vzgļad", kas tieši viņai tiek inkriminēts un kādēļ viņai tomēr bija cerība, ka viņa varēs piedalīties vēlēšanās.
Nekā konkrēta, bet vienalga "drauds"
Latvijas CVK 21. augustā pieņēma lēmumu izslēgt Ždanoku no LKS kandidātu saraksta Saeimas vēlēšanās, kurām jānotiek šī gada 6. oktobrī. Šādu lēmumu CVK pieņēma sakarā ar likumu, kas liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās personām, kas bijušas padomju politisko organizāciju locekļi pēc 1991. gada 13. janvāra, kā arī, ņemot vērā papildus informāciju par Ždanokas esošo politisko darbību, kuru Centrālā vēlēšanu komisija pieprasīja par kandidāti no Drošības policijas.
Tatjana Ždanoka apstrīdēja šo lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču zaudēja.
Pēc LKS līderes sacītā, Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs ieteica atstādināt Ždanoku no dalības vēlēšanās sakarā ar trim iemesliem.
Pirmkārt, tā dēļ, ka Ždanoka bijusi Krimas referenduma novērotāja, ko Latvijas specdienesti nosauca par "vēlēšanām". Otra pretenzija Ždanokai izteikta sakarā ar to, ka viņa piedalās "Krievu pasaules politikā", ko Kremlis īsteno attiecībā pret saviem tautiešiem, kas arī "apdraud Latvijas demokrātisko kārtību". Un trešais iemesls: Ždanoka publiski apgalvo, ka Latvijā notiek krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilācija.
"Taču, nekā konkrēta, kas būtu pretrunā ar likumu, vēl nevienā manas darbības izvērtēšanā man nevarēja norādīt. (…) Neraugoties uz to – un tas ir ļoti amizanti – Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve sieviete-advokāte neizdomāja neko labāku un pateica: nekā konkrēta nav, taču viss kopā, visa viņas darbība – tas ir drauds Latvijai," — pastāstīja Ždanoka.
Cerība uz Satversmes tiesu
Tatjanai Ždanokai jau aizliedza balotēties Latvijas Saeimā – 1999. gadā, tā paša iemesla dēļ – dalība komunistiskās partijas darbībā. Toreiz Ždanoka iesniedza sūdzību ECT, izcīnīja naudas kompensāciju, taču aizliegumu balotēties ECT atstāja spēkā esošu, motivējot to ar to, ka "Latvijā tobrīd bijusi "nestabila demokrātija". Taču turpmāk Baltijas valstij tika ieteikts atcelt aizliegšanas normu piedalīties vēlēšanās kompartijas locekļiem, pastāstīja LKS līdere.
Viņa paskaidroja, ka cerēja uz Latvijas Satversmes tiesu.
"Es tajā iesniedzu sūdzību vēl pirms gada, jo grasījos balotēties Latvijas parlamentā, lai šeit klātienē risinātu ilgstošos valodas un pilsonības jautājumus. Lūk viņi veselu gadu visu to izskatīja un 25. jūnijā nolēma, ka norma par 1991. gada 13. janvāri paliks spēkā. Un tie, kas pēc šī datuma neizstājās no kompartijas, joprojām nevar balotēties," — paskaidroja Ždanoka.
Šādu lēmumu Ždanoka uzskata par politiski motivētu. Faktiski Satversmes tiesa ignorēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas rekomendāciju.
Tāpat Ždanoka atzīmēja, ka kopumā vēlēšanu kampaņa Latvijā norit "pastāvīgo ienaidnieka meklējumu un raganu medību" apstākļos.
"Diemžēl šobrīd par šādu ienaidnieku izvēlēta Krievija un krievi. Situācija ir ļoti smaga, šeit patiešām pastāv naids pret krieviem, un tas diemžēl ir 27 gadus ilgās latviešu iedzīvotāju daļas smadzeņu skalošanas rezultāts," — noslēgumā pateica LKS līdere.