Politika

Latvija ir gatava spert soli pretī tautas prezidenta vēlēšanām

Jautājums par tautas balsošanu Latvijas prezidenta vēlēšanās varētu izšķirties vēl līdz oktobrim.
Sputnik

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa sacītā, Satversmes grozījumu projekts, kas paredz Latvijas prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, varētu tikt pieņemts vēl līdz oktobrim, vēsta Grani.lv.

Šī gada oktobrī Latvijā jānotiek Saeimas vēlēšanām. Ja esošā Saeima nepaspēs izskatīt grozījumus par atklātu balsošanu valsts prezidenta vēlēšanās, tad ar to nodarbosies jaunā valdība.

Bērziņš atzīmēja, ka komisija varētu piedāvāt piecu dienu piedāvājumu iesniegšanas termiņu grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā, taču gala lēmumu par procedūru paziņos Saeima.

Saeima atbalstījusi pāreju uz atklātu balsošanu prezidenta vēlēšanās

"Vienotība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Saskaņa" jau ir paudušas gatavību atbalstīt grozījumus, Zaļo un zemnieku savienībai būs brīvais balsojums.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pagājušajā gadā aicināja Saeimu sniegt pilsoņiem tiesības pašiem ievēlēt valsts vadītāju. Saskaņā ar esošo likumdošanu Latvijas prezidentu ievēla ar Saeimas deputātu balsu vairākumu uz četriem gadiem. Viņa kandidatūra ir jāatbalsta ne mazāk kā 51 cilvēkam.

Iniciatīva par tautas Latvijas prezidenta vēlēšanām neguva nepieciešamo Saeimas atbalstu. Taču, spriežot pēc visa, izvēloties no abiem ļaunumiem mazāko, Juridiskā komisija paziņoja par to, ka atbalsta pāreju pie atklāta balsojuma parlamentā.

Petīciju par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā piedāvāja sabiedrība par atklātību "Delna". Petīcijā bija teikts, ka latvieši vēlas zināt, kā deputāti balso, jo valsts vadītāja amats šobrīd palicis vienīgais, kurā notiek slēgta balsošana.

Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku parakstīja šo iniciatīvu. Un 2017. gada oktobrī Juridiskā komisija to atbalstīja. Savukārt 2018. gada maijā Latvijas parlaments iesniedza Juridiskās komisijas izskatīšanai Latvijas Reģionu apvienības piedāvātos Satversmes grozījumus, kuri paredz prezidenta ievēlēšanu Saeimas atklātajā balsojumā.

Par piedāvājuma iesniegšanu komisijas izskatīšanai nobalsoja 61 deputāts, pret bija 4, savukārt 21 balsojumā nepiedalījās.

Tomēr paliek vēl cerība uz to, ka Latvija kādreiz pāries pie tiešām prezidenta vēlēšanām. "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs paziņoja, ka atklāts balsojums Saeimā kļūs par soli ceļā pie tautas vēlēšanu idejas.

Taču atradās arī tie, kas jaunos grozījumus kritizē, paziņojot, ka atklāts balsojums neļaus deputātiem izdarīt neatkarīgu izvēli, un viņi būs spiesti rīkoties vel paliek cerība, kā to liks darīt frakcija.