Aizsardzības ministrija piedāvā latviešiem patstāvīgi aizsargāties kara gadījumā

Pēc militārās iestādes domām, draudu līmenis Latvijā ir tāds, ka "valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama".
Sputnik

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Krīzes vai militārā konflikta sākšanās gadījumā Latvijas iedzīvotājiem piedāvāts glābties un aizsargāt sevi pašiem, teikts republikas Aizsardzības ministrijas ziņojuma projektā, kurš publicēts Ministru Kabineta mājaslapā.

Dokumentā norādīts, ka Latvija nav spējīga nodrošināt pilsoņu drošību pilnvērtīga konflikta sākšanās gadījumā, tādēļ valsts iedzīvotājiem pašiem jāuzņemas atbildība par sevi un saviem tuviniekiem. Ziņojuma autori noradīja, ka valdībai jāpiedāvā saviem pilsoņiem "pašorganizēšanās modeļi", taču galvenais iedzīvotāju uzdevums paliks prasme pašiem organizēties.

Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam

Pēc Aizsardzības ministrijas domām, republikas draudu līmenis šobrīd ir tāds, ka "valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama", tieši tāpēc jāstrādā pie valsts aizsardzības sistēmas uzlabošanas, kura balstītos uz varasiestāžu un iedzīvotāju partnerības un iedzīvotāju gatavības pārvarēt krīzi kopā ar valsti.

Jūnijā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Eiropa tās priekšā stāvošo izaicinājumu aizsardzības jautājumos nevar cerēt tikai uz ASV. Uz šī fona politiķis aicināja stiprināt "mīksto drošību" un pastiprināt hibrīdo draudu apkarošanu. Taču republika atrodas trešajā vietā ES pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem, tādēļ turpmāka aizsardzības budžeta palielināšana, pēc ekspertu domām, ir muļķīga padarīšana. Šobrīd iedzīvotāju blīvums Latvijā sastāda 35 cilvēkus uz vienu kvadrātkilometru. Saskaņā ar prognozēm, līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies no diviem miljoniem līdz 1,52 miljoniem cilvēku.

Latvija kļuva par ES un NATO dalībvalsti 2004. gadā. Šogad aizritējušajā NATO samitā Briselē ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka NATO valstīm ir jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 4%, nevis līdz 2%, kā tas bija iepriekš. Taču, kā paziņoja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, Donalda Trampa izteiktajiem pārmetumiem par nepietiekamajiem NATO valstu ieguldījumiem aizsardzībā nav nekāda sakara ar Latviju.

Namejs 2018: "nekārtības" Jēkabpilī un Valmierā sāksies piektdien

Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur [aizsardzībai atvēlēti] ir 2% no IKP," — norādīja premjers.

Uz jautājumu, vai Latvija ir gatava piešķirt aizsardzībai Trampa pieprasītos 4% no IKP, Kučinskis atbildēja, ka "šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam". Pēc premjera sacītā, ja aizsardzībai būs nepieciešami kaut kādi jauni ieguldījumi, tas tiks vērtēts individuāli, nevis tieksmē sasniegt kaut kādu procentu no IKP. "Neredzu arī nekādu nepieciešamību domāt, ka būtu jātiecas pēc jauniem procentiem," — paziņoja Kučinskis.

Taču Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atradies NATO samitā Briselē, ir pārliecināts, ka Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina, tiesa, ne līdz 4%, ko prasa Tramps, bet līdz 2,5%.

Latvijā dislocētajā Kanādas vadītajā kaujas grupā dienē vairāk nekā tūkstotis karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Lēmums par NATO Starptautisko bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā ar kopējo skaitu vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku tika pieņemts NATO samitā Varšavā 2016. gada 8. jūnijā sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju".

Karavīri nav atraduši Igaunijā nokritušo raķeti

Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas veidošanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošu uzbrukuma grupējumu, norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Līdz ar to, uzsvēra viņš, Krievija atbalstīs savus bruņotos spēkus līmenī, kurš garantē valsts un sabiedroto militāro drošību.