RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Par Latvijas un Igaunijas valdību sanāksmes iznākumu Rīgā kļuvusi kārtējā prasība "atlīdzināt padomju okupācijas radītos zaudējumus". Savstarpējs abu valstu tieslietu ministru Dzintara Rasnača un Urmasa Reinsalu paziņojums publicēts Latvijas Tieslietu ministrijas mājaslapā.
"Igaunija un Latvija piemin okupācijas režīmu upurus un novērtē sadarbību vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un skaidrošanā," — pastāstīja ministrijā.
Savstarpējā paziņojumā teikts, ka ministri uzsvēra nepieciešamību " risināt jautājumus par padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu " jautājumu un "iespēju izpētīt iespējas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no Padomju Savienības pēcteces valsts — Krievijas Federācijas".
Sarunā ar igauņu kolēģi Rasnačs atzīmēja, ka šo jautājumu varētu atrisināt ANO līmenī. Iepriekš par šādu iespēju runāja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Kā ziņojumā atzīmēja Rasnačs un Reinsalu, "ir svarīgi sadarboties jautājumā par padomju okupācijas seku interpretāciju, lai padomju okupācijas upuru un mūsu tautu pusē būtu taisnīgums."
Kā iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Zaudējumu summa, kas valstij esot nodarīti padomju gados sasniegusi jau 300 miljardus eiro.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Starpvaldību pārrunas Rīgā tika veltītas abu valstu simtgadei.
"Pirmā kopīgā Latvijas un Igaunijas valdību sanāksme notiek Rīgā, atzīmējot abu valstu simtgadi," uzrakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.