RĪGA, 9. augusts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Nama Rīgā, Juglas ielā 37 iemītnieku stāsts nav nekāds izcilais — parasta lieta, ja runa ir par Rīgas domes spēcīgās struktūras — Rīgas namu pārvaldnieka darba sistēmu. Starp citu, jau nākamajā dienā pēcSputnik Latvija reportāžas nama iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.
Atgādināsim: pēc avārijas dzīvoklī, kur pārplīsa dvieļu žāvētāja caurule, cilvēki šajā mājā veselu mēnesi sēdēja bez karstā ūdens. Kad viņi vaicāja, vai komunālie dienesti drīz nomainīs plīsušo dvieļu žāvētāju, vai gaidāms pārrēķins par ūdeni, kas izplūda pa stāviem, un kas apmaksās remontu, nama pārvaldnieka atbildes nebija nekādas iepriecinošās. Caurules nomaiņas un ūdens padeves termiņi netika nosaukti, toties kļuva skaidrs: par visu maksās iedzīvotāji, ieskaitot remontus dzīvokļos.
Par "Rīgas namu pārvaldnieku" rīdzinieki sūdzas regulāri, pat vairākkārt dienā, dažādām iestādēm, taču visbiežāk nekāda labuma no tā nav. Pastāstīsim, kā klājās Aleksandram Faņkovam no Ķengaraga.
Ar kopīgu paziņu palīdzību viņš pat nokļuva pie Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa un personīgi nodeva viņam dokumentus, kuri pierāda: "Rīgas namu pārvaldnieks" strādā, maigi sakot, negodīgi. Aleksandrs ir inženieris, nodarbojas ar māju projektēšanu (un dzīvokļu pārprojektēšanu), pie viņa vēršas no visas Latvijas, pat no citām valstīm. Un Aleksandrs ļoti labi zina, kas un par ko ir atbildīgs, ja runa ir par dzīvokļiem.
Jā, jāpiebilst pāris vārdi par prezidentu. Dokumentus viņš jau labu laiku kā saņēmis un, protams, iepazinies, taču atbildes nav. Domājams, iemesls ir sekojošs: "Saskaņa", kas vada Rīgas domi ar Nilu Ušakovu priekšgalā, nesen noslēgusi iekšēju līgumu ar Zaļo un zemnieku savienību — "par neuzbrukšanu" un sadarbību dažādos jautājumos. Vējonis taču ir "zaļais"…
Dīvainie cipari nevienu nemulsina
Aleksandrs Faņkovs pastāstīja Sputnik korespondentam, ka vairākus gadus tiesājies ar "Rīgas namu pārvaldnieku" par organizācijas izstādītajiem apšaubāmajiem rēķiniem.
"Parastie iedzīvotāji, nespeciālisti, bieži nesaprot, kas notiek, saņemot "Rīgas namu pārvaldnieka" rēķinus, ja arī ierauga dīvainus ciparus, labāk samaksā, nekā pierāda savu," — saka Aleksandrs.
Viens piemērs: uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" jau pieradis izstādīt rēķinus iedzīvotājiem par juridiskajiem pakalpojumiem. "Rīgas namu pārvaldnieka" jurists iesūdz tiesā parādniekus "par dzīvokli". Tā ir prasība. Tātad uzņēmumam "Rīgas namu pārvaldnieks" kā prasītājam jāapmaksā valsts nodeva. "Rīgas namu pārvaldnieks" apmaksā šo nodevu, bet rēķinu izstāda iedzīvotājiem, turklāt ne vien tiem, ar ko tiesājas, bet gan vienlīdzīgi sadala summu visai mājai. Vai tas ir godīgi? Pie tam parasti "Rīgas namu pārvaldnieks" tiesā uzvar, un valsts nodevu viņam atmaksā no parādnieka. Taču mājas iedzīvotāji naudu atpakaļ nesaņem.
Tālāk. Vai esat pievērsuši uzmanību visiem punktiem "Rīgas namu pārvaldnieka" rēķinos? Bieži vien uzņēmums uzveļ iedzīvotāju plecos starpkvartālu ceļu un piemāju zaļo teritoriju apkalpošanu. Vai tas ir pareizi?
Mans īpašums ir dzīvoklis, tas atrodas ēkā, tā saucamā domājamā daļa. Šajā "daļā" nav ne ceļu, ne apzaļumoto teritoriju pie mājas. Ja pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" nolēmis nodarboties ar ceļu vai dārziņu, tas ir jauki, taču lai dara to uz pašvaldības rēķina, kam mēs, dzīvojot Rīgā, maksājam dažādus nodokļus.
Lifta jums nav, taču par tā remontu maksājiet
Dokumentu paketē, ko Aleksandrs iesniedza Latvijas prezidentam, ir māju saraksts ar "Rīgas namu pārvaldnieka" rēķiniem, kuros piecstāvu māju iemītniekiem pēkšņi iekļauta liftu apkalpošana, kuri viņu mājās nekad nav bijuši. Vai mājās ar 60 dzīvokļiem pēkšņi parādās papildu dzīvokļi. Tāpat rēķinos iekļautas kaut kādas ikgadējas nodevas par mājas uzturēšanai veiktiem remontdarbiem. Salabots jumts — maksā iedzīvotāji, nomainīta ūdensvada caurule — atkal jāmaksā. Pie tam visbiežāk darbi paveikti nekvalitatīvi.
Daudzās mājās Čiekurkalnā "Rīgas namu pārvaldnieks" pirms dažiem gadiem mainīja jumtus, un labos nomainīja pret sliktiem. Čiekurkalna 2.šķērslīnija 7 jumtā pēc "speciālistu" darba tagad ir tādas plaisas, ka ziemā bēniņi ir pilni ar sniegu, bet lietavās viss ir pārplūdis.
"Savukārt Ķengaragā notekūdeņu caurules, pareizāk sakot, ūdens teknes tagad parasti ir vērstas nevis lietus kanalizācijas, bet gan daudzstāvu māju fundamentu virzienā. Skaidrs, lietus kanalizācija Rīgā netiek galā, tātad, pēc "Rīgas namu pārvaldnieka" loģikas, nevajag to lieku reizi noslogot, labāk lai izskalo māju fundamentus. Turklāt iedzīvotāji tik un tā pēc tam samaksās par šo māju remontu. Un, starp citu, lielākā daļa iedzīvotāju maksā, pat nelasot pašvaldības uzņēmuma rēķinus," — pastāstīja Aleksandrs.
"Rīgas namu pārvaldnieks" ir trešo personu, piemēram, "Rīgas ūdens", "Rīgas siltums", "Siltumserviss Rīga" pakalpojumu sniedzējs. Lūk, kā iznāk, piemēram, ar siltumu. Dzīvokļos siltuma skaitītāju nav. Nav zināms, kurš un cik daudz to patērējis. Jūsu ūdens patēriņš ir zināms, jo uzstādīti skaitītāji. Vienu brīdi runāja, ka vajadzētu dzīvokļos uzstādīt siltuma skaitītājus, taču "Rīgas namu pārvaldniekam" tas nav izdevīgi, un iemesli ir saprotami.
Tagad par apkuri visi maksā vienlīdzīgi visā mājā. Taču vai tas ir godīgi? Piemēram, viens ir siltinājis dzīvokli, un, principā, viņam būtu jāmaksā grašus, bet cits ziemā pat salā dzīvo "vējā", ik pa brīdim atver logus — uzpīpēt "uz ielas".
Zelta sētnieki
Tagad par ūdeni — auksto un karsto. Sētnieki to izmanto mājas uzkopšanai un apkārtējā iecirkņa aplaistīšanai. Arī tas tiek uzvelts iemītniekiem, lai arī tas ir pilnīgi nepareizi. Par šo ūdeni jāmaksā "Rīgas namu pārvaldniekam". Sētnieki ir algoti darbinieki, nevis mājas iedzīvotāji, un pilsētas uzņēmumam ir jāiegādājas viss, kas viņiem nepieciešams uzkopšanai. Iemītnieki nemaksā par sētnieku slotām un liekšķerēm, kāpēc tad viņiem jāapmaksā ūdens?
"Kad jūs noslēdzat līgumu ar "Rīgas namu pārvaldnieku", dokumentā jābūt norādītām minēto uzņēmumu cenām — par ūdens vienību, siltuma vienību un tā tālāk. To līgumā nav. Pēc būtības, jūs parakstāt baltu lapu, un visas cenas tiek noteiktas un mainītas aiz jūsu mugurām. Jūs varat pavaicāt "Rīgas ūdens", cik maksā kubikmetrs ūdens, un nesaņemsiet atbildi, ja gribēsiet saņemt datus par trim gadiem (lai pasekotu, kā mainījušās cenas, un pēc tam pavaicātu — kāpēc tā)," — atgādināja Aleksandrs.
Ja iedzīvotājam vajag, viņam izsniegs dokumentus, kur viss norādīts vienā rindiņā, taču nav nekādu detalizētu tāmju un saprotama pamatojuma. Ja nemaksāsiet, izveidosies parāds, ņemot vērā cenas, par kurām jūs neko daudz nezināt. Patiesībā visi iedzīvotāji ir līgumu upuri, ko aiz viņu mugurām slēdz "Rīgas namu pārvaldnieks".
"Rīgas namu pārvaldnieks" labprāt saka: ja nepatīk sadarboties ar mums, lauziet līgumus un paši vienojieties pa taisno ar visiem uzņēmumiem. Taču ne "Rīgas siltums", ne "Rīgas ūdens", ne arī visi pārējie neslēgs nekādus līgumus ar jums, fiziskām personām. Tādā gadījumā visai mājai jālauž līgumi ar "Rīgas namu pārvaldnieku". Pēc tam cilvēkiem jāapvienojas kaut kādā iedzīvotāju sabiedrībā. Tikai tad var noslēgt līgumu par ūdens piegādi, apkuri utt.
"Kāpēc man vajadzīgas tās "biedrības"¸ ja es esmu dzīvokļa īpašnieks. Slēdziet līgumu ar mani. Piemēram, Latvenergo (Elektrum) noslēdz līgumu ar katru. Kāpēc "Rīgas ūdens" nevar rīkoties tāpat? Gan elektrība nāk pa kopējiem vadiem, gan ūdens tek pa kopējām caurulēm," — pierāda speciālists.
…Un sienas daudzkrāsainos plankumos
Tagad — par remontiem avāriju gadījumā. Ziemā sācis tecēt jums, pa stāvkanālu appludināts piektais un ceturtais stāvs, uz sienām radušies plankumi. Kas un cik daudz maksās par remontu?
"Tas notika manā mājā. Atnāk "Rīgas namu pārvaldnieka" darbinieks un sāk ar mērlenti mērīt plankumus virtuvē. Prasu: "Kāpēc?" Atbilde: "Skaidrs taču, šo tapešu gabalu mēs jums apmainīsim pret to, kas mums ir, un uz mūsu rēķina." Kas tie par murgiem! Turpinājumā: "Bet pārējais nav applūdis, tātad par visu mēs nemaksāsim." — "Labi, velns ar jums, sarēķiniet, cik maksās jūsu tapešu gabali, līme, darbs, pēc tam iedodiet man to naudu, es to iekļaušu savā tāmē un pats nopirkšu visu nepieciešamo, lai jūsu dēļ siena nebūtu plankumaina." Bet "Rīgas namu pārvaldnieka" darbinieks saka: "Tā nevar…"," — atcerējās Aleksandrs.
Noslēgumā viņš piebilda: "Ja kāds sāk staigāt pa dzīvokļiem un stāstīt iedzīvotājiem, ka vajadzētu uzrakstīt kolektīvu iesniegumu Rīgas domei, pastāstīt par "Rīgas namu pārvaldnieka" kvalitatīvo darbu, parasti visi atsakās — baidās un labāk maksā." Kā mēdz teikt, secinājumus izdariet paši.