Pirmās palūdza Grieķija, Serbija, Zviedrija un Somija, kurās deg vēl vairāk. Mūsu, kā arī Lietuvas helikopteriem, jau izgājuši izmantošanas termiņi ugunsgrēku dzēšanas darbos, tiem jādodas uz tehnisko apkalpošanu.
Un te prasās pēc paralēlēm ar daudzkārt slavēto NATO Līguma 5. punktu. It kā jau visiem sabiedrotajiem tagad būtu jāmet viss pie malas un jānāk palīgā nelaimē nokļuvušajai valstij. Tas ir, ja pašiem viss labi. Un ja pašiem tanku un zemūdeņu trūkst? Ja viņu zemūdenes nostrādājušas peldēšanas resursu aukstā ūdenī? Ir taču zināms, ka agresīvie Krievijas nodomi izplatās daudz tālāk, nekā līdz Baltijas valstīm. Panikā ir Polija, raizējas, jūs neticēsiet, Zviedrija, Norvēģija un pat salinieki. Viņas Majestātes padotie, mostoties katru rītu, skrien pie logiem — vai nav krievu tanku Londonbridžā un Trafalgāras laukumā. Kanādas premjers Trudo sūta savus bataljonus uz Latviju, aizsargājoties no Putina karaspēkiem jau tālajos ceļos uz Monreālu un Otavu.
Tikmēr, Krievijas agresīvās apetītes, ja ticēt Latvijas un Rietumu presei un politiķu izteicieniem, katru dienu aug, izplatoties kā liesmas līdz ar austrumu vēja brāzmām.
Vai tiešām reālu draudu gadījumā cerība atliek vien uz algotņiem? Kā zināms, Latvija pieņēmusi palīdzības piedāvājumu ugunsgrēka dzēšanā no kādas vācu privātuzņēmuma. Tiek vērtēti šīs sadarbības tehniskie parametri. Visticamāk, runa ir par viņu palīdzības vērtību.
Lai kā tur nebūtu, šādos apstākļos neglīti un nodevīgi rīkojās valsts pirmās personas — prezidents, premjers un ĀM vadītājs, vienlaikus trijatā aizejot atvaļinājumā. Pārfrāzējot slaveno Kārļa Ulmaņa frāzi, kuru viņš pateica, kad atnāca krievi, "jūs palieciet savās vietās, es došos atvaļinājumā".
Bet iedomājieties vien, kā viņi varētu palīdzēt glābējiem, personīgi piedaloties dzēšanā? Kā iedvesmotu ugunsdzēsējus un brīvprātīgos ar savu piemēru? Un tā, starp citu, prezidentam Raimondam Vējonim bija reta iespēja atgriezties pilī "zirga mugurā", paveicot kaut kādu varoņdarbu. Piemēram, izglābjot no liesmām kaķēnu vai govi — tas jau ir jāizlemj viņa SA un komunikāciju speciālistiem. Savādāk pēdējā laikā tautas mīlestība pret prezidentu ir manāmi iedragāta.
Politologs Kristians Rozenvalds tā arī pateica — prezidents sakarā ar ugunsgrēku varētu izdarīt kaut kādus paziņojumus, lai uzlabotu pilsoņu uzticības līmeni. Piemēram, viņš varētu pateikt, "cik biezi dūmi". Vai "tagad būs daudz ceptu sēņu".
Un ĀM priekšnieks? Vai tad tagad nenoderētu Rinkēviča personīgie sakari helikopteru meklējumos? Au!
Īsāk sakot, nenāca neviens palīgā ugunsdzēsējiem. Jāgaida rudens lietavas. Šādos apstākļos dažiem ne īpaši apķērīgiem latviešiem rodas jautājums. Pareizāk sakot, nerodas, viņš karājas gaisā, kā ugunsgrēka dūmi: a Krievijai palūgt palīdzību drosmes trūkst? Atbilžu varianti: nedrīkst, aizliegts, tikai ārkārtas gadījumā, mēs pakonsultēsimies NATO, vai tu muļķis esi?— vajadzīgo pasvītrot. Lai brašie ĀSM spārni paceltos gaisā un nogāztu Volgas vai Zapadnaja Dvinas upju kubikmetrus uz liesmām, kuras aprij Latvijas stratēģisko bagātību — mežu un kūdru.
Goda vārds, viņi atlidotu, pat ja viņiem nebūtu izieta tehniskā apskate, pat ja pašiem deg tā, ka kūp, pat par spīti sankcijām un citiem aizvainojumiem. Pats Putins sēdīsies pie virteņu spārnu mašīnas.
Taču nē. Nedrīkst latviešiem lūgt palīdzību Krievijai. Pat Baltkrievijas vadonim var, bet Krievijai — nē. Un lieta nav zaļajos cilvēciņos-akvalangistos, kurus tās lidojošās cisternas var nogādāt mūsu teritorijā un savairot purvos kā vardes. Un pat ne principā. Vienkārši viņi baidās, ka krievi atlidos palīdzēt, un pēc tam paliks. Vienkārši aizmirsīs atgriezties. Tādēļ lai jau labāk viss deg zilās liesmās.