RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Savā iknedēļas video uzrunā Twitter Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Vācijai jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai. Protams, šī lēmuma pamatā ir "Krievijas draudi", pareizāk sakot, konflikts Ukrainā un Krimas "aneksija", vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc Merkeles domām, šie notikumi liek Vācijai un visām pārējām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm pievērst uzmanību aizsardzībai, kuras nodrošināšanai nepieciešama NATO spēku dislokācija Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.
Lēmums par to, ka visām alianses valstīm ir jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz pieprasītajam līmenim 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tika pieņemts jau 2014. gadā NATO samitā Bukarestē. Taču līdz 2017. gadam tas izdevās tikai ASV, Grieķijai, Lielbritānijai, Igaunijai, Rumānijai un Polijai, tas ir tikai 6 valstīm no 29 NATO locekļiem.
Lieta izkustējās, kad jautājumu sāka risināt prezidents-biznesmenis Donalds Tramps. Viņš paziņoja, ka Savienotās Valstis, kas apmaksājušas lauvas tiesu izdevumu, nevar nest tik smagu nastu vienatnē. ASV līderis vairākkārt aicināja partnerus pildīt Bukarestē panāktās vienošanās un draudēja pretējā gadījumā ierobežot ASV dalību kopējās programmās ar mērķi nodrošināt alianses locekļu drošību.
Aicinājumi un prasības palīdzēja, un tagad — īsi pirms samita — Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs priecīgi paziņoja, ka vēl 8 NATO locekļi 2018. gadā nodrošinās aizsardzības izdevumus 2% apmērā no IKP.
"Domāju, šogad, saistību izpildi nodrošinās vēl astoņi locekļi… Viņi būs 2% IKP līmenī vai ļoti tuvi tam," — pastāstīja Stoltenbergs intervijā Eiropas izdevumam Politico. Stoltenbergs nenorādīja, par kādām tieši valstīm ir runa, taču uzsvēra, ka tagad neviens alianses loceklis vairs nesamazina militāro budžetu.
Finansējuma jautājums būs svarīgākais NATO samitā 12.-13. jūlijā Briselē.
Militāri politiskā bloka NATO samits Briselē, saskaņā ar alianses paziņojumu, notiks "organizācijas drošībai izšķirošā brīdī" un dāvās "iespēju nospraust NATO ceļu tuvākajiem gadiem".
Iepriekš vēstīts par iepriekš nebijušu alianses grupējuma pastiprināšanu Baltijas reģionā. Iepriekš lēmums par NATO spēku dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā tika apstiprināts alianses samitā Varšavā 2016. gada vasarā, aizbildinoties ar šķietamiem uzbrukuma draudiem no Krievijas Federācijas puses.