Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas

Pensionāriem ir arī citas prasības valdībai: atcelt nodokļus, padarīt pieejamāku ārstēšanos slimnīcā un palielināt valsts kompensējamo medikamentu cenas daļu.
Sputnik

RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Latvijas Pensionāru federācija vāc parakstus prasībai palielināt pensijas. Parakstu vākšanā aktīvi piedalās Jēkabpils pensionāri, vēsta Lsm.lv.

"Ko viņi pīpē": latviešus sadusmoja 1 700 eiro liela pensija

Jēkabpils pensionāru apvienība Sasaiste labprāt atsaucās uz Latvijas pensionāru organizācijas aicinājumu atbalstīt parakstu vākšanu. Sasaiste jau vairāk nekā 25 gadus darbojas ar mērķi uzlabot vecākās paaudzes iedzīvotāju sadarbību un līdzdalību sabiedriskajos procesos, kā arī cenšas nodrošināt cienīgas vecumdienas vecākā gadagājuma cilvēkiem.

Sasaistes valdes priekšsēdētāja Biruta Jemeļjanova pastāstīja, ka nezinātu, kā izdzīvot bez bērniem, kuri sniedz finansiālo atbalstu.

Jemeļjanova atgādināja, ka viņa nav vienīgā pensionāre, kam radušās finansiālas grūtības, tāpēc Sasaiste mēneša laikā savākusi vairāk nekā trīssimt parakstus prasībai palielināt valsts izmaksas veciem cilvēkiem.

Dodiet pensiju, ko esam nopelnījuši

Pensionāru prasības valdībai nav lielas, taču tās visas izstrādātas ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi. Piemēram, valdībai prasa noteikt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo pensiju apmēru vismaz 370 eiro apmērā, palielināt pensijas, lai tās nebūtu zemākas par 20% no vidējās algas valstī, vienlaikus nosakot papildu atbalsta pasākumus vientuļajiem pensionāriem, noteikt maksu par palātu slimnīcā pirmskrīzes apjomā — 7,11 eiro dienā, par 25% palielināt valsts kompensējamo medikamentu cenas apjomu, kā arī atbrīvot no nodokļa nomaksas vienīgajam mājoklim, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jēkabpils pensionāri uzskata, ka pensijas vispār nebūtu apliekamas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Jēkabpils Pensionāru apvienības pārstāve Gaida Skurjāte paskaidroja, ka pensionāriem jāsaņem viņu nopelnītā pensija, jo nodokļus viņi samaksājuši jau savos darba gados.

Lēmumu par savākto parakstu nodošanu atbildīgajām iestādēm Latvijas pensionāru federācija pieņems septembrī, kad noslēgsies parakstu vākšana. Jāpiebilst, ka pensionāru prasības var parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs, ko uztrauc tajās skartie jautājumi.

Nabadzīgie pensionāri

Iepriekš vēstīts, ka neapliekamais pensiju minimums 2018. gadā pieauga par 15 eiro — no 235 līdz 250 eiro. Turklāt valdība pieņēma tālākās palielināšanas programmu līdz 2020. gadam.

Saeima steidzamā kārtā cenšas glābt Latvijas pensionārus no nabadzības

Taču Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā ir augsts nabadzības līmenis vecāka gadagājuma cilvēku vidū un pensijas bāzes līmenis ir ļoti zems, lai arī valstij ir iespēja palielināt to līdz 20% no vidējās algas. Šo problēmu risināšanai ESAO piedāvāja Latvijai samazināt 15 gadu iemaksu periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest pensiju dzīvesbiedriem apgādnieka zaudējuma gadījumā.

Solis pretim

Acīmredzot, Latvijas valdība ir uzklausījusi ESAO un nolēmusi spert nelielu soli pretī iedzīvotājiem. Aprīļa beigās Latvijas Saeima pieņēma Valsts pensiju likuma grozījumus, kas paredzēja izmaksāt mirušo pensionāru dzīvesbiedriem pabalstu 50% apmērā no viņu pensijas 12 mēnešu laikā. Grozījumi paredzēja arī apbedīšanas pabalsta izmaksu.

14. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja grozījumus likumā par valsts fondētajām pensijām, kas paredzēja iespēju mantot 2. līmeņa pensiju uzkrājumus.

Ierosinājums dos iedzīvotājiem iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2. pensiju līmeņa kapitālu tā īpašnieka nāves gadījumā. Uzkrājumus būs iespējams mantot, ieskaitīt cita cilvēka pensijas kapitālā vai pārskaitīt speciālā budžetā un izmantot, aprēķinot pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Tagad grozījumi vēl jāizskata otrajā un trešajā lasījumā.