RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Latvijas Krievu savienība (LKS) informēja, ka apstiprinājusi savu reģionālo sarakstu līderus Saeimas vēlēšanām, kas notiks šī gada 6. oktobrī. LKS lapā Facebook publicētā informācija liecina, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā partijas kandidātu saraksta augšgalā ir Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Viņš kļuvis arī par valsts premjerministra kandidātu.
Eirodeputāts pateicies LKS par to, ka partija viņu izvirzījusi priekšvēlēšanu saraksta līdera vietā Rīgas vēlēšanu apgabalā.
Politiķis paskaidroja, ka šis lēmums bijis smags, taču viņš ir gatavs gan nomelnošanas kampaņai, gan spiedienam, gan negatīvai attieksmei.
"Esmu pieņēmis ļoti grūtu lēmumu. Jā, es balotēšos Latvijas Saeimā šajās vēlēšanās 6. oktobrī. Vēlēšanās piedalīšos personīgi. Esmu gatavs gan nomelnošanas kampaņai arī no partijas "Saskaņa" virsotnes puses, gan spiedienam, gan negatīvajai attieksmei, kas neizbēgami uzvelsies manas ģimenes plecos. Taču savu lēmumu es nemainīšu," — pavēstīja Mamikins.
Nianses Mamikins apsolījis pastāstīt preses konferencē pirmdien, 2. jūlijā Rīgā, Rūpniecības ielā 9.
Jāpiebilst, ka iepriekš, ņemot vērā spēcīgo spiedienu no politiķu un sabiedrības puses, no priekšvēlešanu sacīkstēm izstājās partijas "Saskaņa" prezidenta kandidāts, bijušais Latvijas Baptistu kopienu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Iespējams, ar vārdiem par to, ka nedomā padoties, Mamikins sevi nostādījis pretī šim bijušajam kandidātam no sociāldemokrātu partijas, ar kuru eirodeputāta attiecības ir sabojājušās.
Jāpiebilst, ka Latvijas Krievu savienība, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumu partijas līderes Tatjanas Ždanokas lietā, informēja, ka viņa vadīs LKS sarakstu Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
"Iepriekš publicētais Satversmes tiesas lēmums dāvājis partijai šo iespēju, jo nesaturēja kategorisku aizliegumu. Taču jautājumu par to, vai Tatjanas Ždanokas vārds paliks vēlēšanu biļetenā, izlems Centrālā vēlēšanu komisija," — teikts LKS informācijā Facebook.
Iepriekš Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra lūdza ST pārbaudīt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91 pantam. Ždanoka lūdza izvērtēt Satversmes daļu, kurā teikts: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Saeimā iespējams ievēlēt jebkuru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 21 gada vecumu, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas.
Taču Satversmes tiesa nolēma, ka likuma pants, kas neļauj Ždanokai balotēties vēlēšanām, atbilst Satversmei. LKS līdere paziņoja, ka viņas darbs Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā revīzijas komisijā arī pēc 1991. gada 13. janvāra nav noziegums un ST lēmumu viņa uzskata par nepieciešamu posmu ceļā uz Eiropas cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.