Dānijas iecere nerada traucēkļus – "Ziemeļu straumi 2" iespējams izbūvēt bez dāņu atļaujas

"Ziemeļu straumi 2" iespējams izbūvēt arī bez atļaujām no Dānijas.
Sputnik

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. "Gazprom" ir gatava tālākajām darbībām apstākļos, ja netiks saņemta Dānijas atļauja "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers. Cauruļvadu iespējams uzbūvēt, nešķērsojot šīs valsts teritoriālos ūdeņus, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čizovs.

Gāzesvada "Ziemeļu straumes" cauruļvadus plānots izvilkt līdzās pašreizējai "Ziemeļu straumei". To kopējā jauda — 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Cauruļvadi šķērsos vairāku valstu teritoriālos ūdeņus un/vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūras krastos. Somija, Zviedrija un Vācija jau izsniegušas būvatļaujas, Krievija izsniegusi pirmo no abām atļaujām, bet Dānija kavējas. Dānijas premjerministrs Larss Lekke Rasmusens paziņojis, ka valsts nevar patstāvīgi pieņemt tādu lēmumu un lūdza to apspriest visā Eiropā.

"Ziemeļu straumes 2" būvdarbi jūrā sāksies saskaņā ar grafiku — šovasar… Jā, pastāv jautājums par Dānijas atļauju. Taču ir arī plāns par to, kā šo jautājumu atrisināt," — uzsvēra Millers.

"Gazprom" ir kompānijas Nord Stream 2 AG galvenais akcionārs. Šis uzņēmums nodibināts gāzesvada "Ziemeļu straume 2" plānošanai, celtniecībai un tālākai ekspluatācijai.

Apiet Dāniju

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čizovs atzīmēja, ka gāzesvadu iespējams izbūvēt, nešķērsojot Dānijas ūdeņus, ja tā neizsniegs atļauju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem.

"Tas tiek būvēts. Patlaban viena valsts nav izsniegusi gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo atļauju — Dānija. Taču principā to iespējams apiet," — norādīja Čižovs.

Ungārijas ĀM vadītājs: ES piemēro "Ziemeļu straumei 2" dubultos standartus

Diplomāts paskaidroja, ka šajā gadījumā projekta izmaksas nedaudz pieaugs un, iespējams, mazliet aizkavēsies tā ekspluatācijas sākums. "Tātad es uzskatu, ka gadījumā, ja Dānija atļauju neizsniegs, par ko es neesmu pārliecināts, nopietnus šķēršļus gāzesvada izbūvei es nesaskaru," — uzsvēra Čižovs.

Politiķis atgādināja, ka šis projekts vienmēr saskāries ar pretestību un oponenti būs pat tad, kad tas sāks darbu.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, tostarp arī Latvija līdz ar Ukrainu un ASV. Rīga apgalvo, ka tas graušot ES enerģētisko drošību, Kijeva baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, bet Vašingtona cer īstenot pati savus plānus — eksportēt uz Eiropu savu sašķidrināto gāzi.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Krieviju satrauc slimīgā reakcija ES par "Ziemeļu straumes 2" celtniecību — projekta īstenošanu cenšas kavēt. Krievija jau vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls projekts, kura mērķis citu starpā ir Eiropas enerģētiskās drošības veicināšana. Gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļauj mazināt tranzīta riskus un sekmēt gāzes piegādes stabilitāti patērētājiem.