Latvijas tranzītu glābj sliktie laikapstākļi un remontdarbi Ustlugā

Latvijas Dzelzceļš šogad cer pārvest apmēram tādu pašu kravu daudzumu, kāds bija 2017. gadā, viens no faktoriem, kas spēlē par labu LDz, Krievijas Ustlugā uzsāktie remontdarbi, paziņoja Edvīns Bērziņš.
Sputnik

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Neskatoties uz apkures sezonas beigām, ogļu apjoma pārvešana caur Latvijas teritoriju un tā pārkraušana vietējās ostās otrajā ceturksnī turpināja palielināties, to ietekmējis vagonu izkraušanas sistēmas remonts Krievijas Ustlugas ostā, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze.

Bērziņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu tika pārvests ap 12 miljoniem tonnu kravu, kas ir par 2,2 miljoniem mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Taču kompānijas bijusi gatava šādam kritumam — 2017. gada sākumā Latvijas tranzītam par labu nospēlēja nelabvēlīgie laikapstākļi Krievijā — sala dēļ Krievijas ostas Baltijas jūrā aizsala, un kravu nosūtītāji īstenoja pārkraušanu Latvijas ostās.

"Ļoti bieži, kad citur ir nelabvēlīgi laika apstākļi, tas Latvijas tranzītam ir ļoti izdevīgi. Kad ziemā ir stiprs sals un Krievijas ostas aizsalst, tad tas mums palīdz noturēt tranzīta apjomus," pateica Bērziņš.

Šogad pirmajā ceturksnī tādu salu nebija un pārvadājumu apjoms caur Latviju samazinājās.

Krievija veiksmīgi nomainījusi Baltijas valstu ostas pret ostām Somijā

Taču aprīlī un maijā, kā arī jūnija sākumā bija vērojams pārvadājumu apjoma pieaugums, salīdzinot ar gada sākumu, kaut gan parasti līdz ar apkures sezonas beigām, naftas produktu un ogļu pārvadājumu apjomi samazinās. Par ogļu pārkraušanas izaugsmi Latvijā kļuva vagonu izkraušanas sistēmas remontdarbi Krievijas Ustlugā.

"Tāpēc pārvadātāji izmantoja iespējas, ko sniedz Latvijas ostas. Mēs analizējam, kurās ostās kādi darbi tiek plānoti, un tas mums palīdz prognozēt kravu apjomu. Šobrīd varu prognozēt, ka šogad tiks sasniegti visai līdzīgi apjomi kā pagājušajā gadā, ja, protams, nenotiks kādi pēkšņi politiski notikumi, netiks ieviestas jaunas sankcijas vienam pret otru vai kas tamlīdzīgs," pateica Latvijas Dzelzceļa vadītājs.

Tai pat laikā viņš norādīja, ka tradicionālie kravu veidi (akmeņogles un naftas produkti) nav vienīgie kravu pārvadājumus veidojošie pa Latvijas dzelzceļiem, pieaug pieprasījums  arī konteineru pārvadājumiem. Ķīnas kravas, uz kurām tik ļoti cerēja Latvija, pagaidām nav atnākušas, taču tiek rosināti reģionālā mēroga projekti.

Ļoti sarežģīta aina: Krievija sarūgtinājusi Latvijas tranzītu

"Ne velti šobrīd attīstās vairāki ne tikai globāla, bet arī reģionāla mēroga projekti, kuros esam aktīvi iesaistīti — kravas ekspresvilciens Minska-Rīga, Baltijas valstu kopprojekts Amber Train un citi," pateica LDz prezidents.

Viņš piebilda, ka Latvijas Dzelzceļš savā attīstības plānā lielāko likmi liek uz tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp, informācijas tehnoloģiju izmantošanas palielinājumu drošības celšanai, pārvadājumu organizēšanai un darba efektivitātei.