Eiropas Padomes ģenerālsekretārs brauc uz Maskavu lūgt naudu

Maskava iesaldēja daļu no iemaksām Eiropas Padomes budžetā 2017. gadā un arī šogad pagaidām nav neko samaksājusi.
Sputnik

RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands 20. jūnijā viesosies Krievijā, vizītes laikā viņš plāno satikties ar Vladimiru Putinu un Sergeju Lavrovu. Puses apspriedīs esošās Maskavas un Strasbūras attiecības, tāpat Jaglands rosinās jautājumu par Krievijas iemaksām organizācijas budžetā, vēsta RIA Novosti.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands vizītes laikā Krievijā plāno satikties ar Krievijas vadību, tostarp prezidentu Vladimiru Putinu. Tāpat Jaglands grasās satikties ar cilvēktiesību jautājumos pilnvaroto personu, paziņoja Eiropas Padomes preses dienestā.

EPPA sūdzas par Krievijas naudas trūkumu un ierobežojumu desmitgadi

Tur apstiprināja, ka Jaglands rosinās jautājumu par Krievijas iemaksu organizācijas budžetā. Atbildot uz jautājumu par to, vai ģenerālsekretārs tikšanās laikā galvaspilsētā rosinās jautājumu par Krievijas iemaksu, viņš atbildēja, "jā, rosinās". Savukārt Krievijas ĀM, runājot par tikšanos, paziņoja, ka Jaglanda vizītes ietvaros Maskavā "paredzēts apspriest tādus jautājumus, kā krīze Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā, Krievijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sadarbību, Ukrainas un Baltijas valstu situācijas humanitāros aspektus, Krievijas dalību Eiropas Padomes līgumu un tiesību aktos un abpusējos nozaru projektos, tostarp, jurisprudences, izglītības un sporta jomā". Krievijas ĀM atzīmēja, ka Maskava noskaņota uz darba turpināšanu Eiropas Padomes ietvaros kā patstāvīgā universālā Eiropas organizācijā, "kas, balstoties uz saviem unikālajiem konvencionālajiem mehānismiem, nodrošina kontinenta likuma un humanitārās telpas vienotību".

Krievijas pilnvarotā persona cilvēktiesību jautājumos Tatjana Moskaļkova arī apstiprinājusi, ka tiek plānota viņas tikšanās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Turbjornu Jaglandu, un paziņoja, ka vēlas apspriest ar viņu Krievijas konsulātu bloķēšanu Krievijas prezidenta vēlēšanu laikā, aizliegumu Krievijas sportistiem uzstāties ar savas valsts karogu Olimpiādē, kā arī situāciju ar Krievijas pilotu Konstantīnu Jarošenko, kurš izcieš sodu ASV cietumā.

Latvija nevēlas redzēt Krieviju EPPA, taču tas neko nenozīmē

Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevasotopoles pilsētas pievienošanās Krievijai 2014. gadā saskaņā ar referenduma rezultātiem) EPPA atņēma Krievijas delegācijai tiesības balsot, piedalīties asamblejas vadošo iestāžu darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs. Rezultātā Krievijas delegācija pameta EPPA līdz 2015. gada beigām un pēc tam nolēma nenosūtīt jaunos akreditācijas dokumentus, taču neatteicās no darba ar EP.

Šī gada jūnija nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja EP ģenerālsekretāru Turbjernu Jaglandu par Krievijas lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad nacionālās delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnībā. Krievijas Valsts domes spīkeris Vjačeslavs Volodins informēja, ka runa ir par summu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā.