Zinātniekus satrauc okeānu līmeņa straujā celšanās

Starptautiska zinātnieku grupa īstenojusi Antarktikas ledāju stāvokļa pētījumu un noskaidrojusi, ka tie kūst daudz ātrāk, nekā gaidīts.
Sputnik

RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Antarktikas ledāji kūst daudz ātrāk nekā bija gaidāms. Rezultātā ātrāk ceļas arī Pasaules okeāna līmenis, par ko liecina starptautiskas zinātnieku grupas jaunais pētījums, portālā Sputnik Igaunija raksta Aleksejs Toms.

Globālās sasilšanas dēļ daudzas pilsētas nevarēs uzņemt Olimpiskās spēles

Pētījuma rezultāti, ko autoritatīvais žurnāls Nature publicēja speciālā pielikumā "Antarktika", liecina, ka ledāji planētas Dinevidpolā kūst daudz ātrāk, nekā aprēķināts iepriekš. Starptautiskās pētnieku grupas vadītājs, Līdsa universitātes profesors Endrjū Šeperds atzīmēja, ka ilgus gadus ar mākslīgo pavadoņu palīdzību vērotā kušanas procesa "straujā paātrināšanās" sagādājusi lielu pārsteigumu.

Pētnieku publicētie aprēķini liecina, ka pēdējos gados planēta ik gadus zaudē aptuveni 219 miljardus tonnu ledus, lai arī pēdējos gadu desmitos kusa ne vairāk kā 76 miljardi tonnu gadā. Zinātnieki, kuri konstatēja nepatīkamo faktu, pārsvarā strādāja Antarktikā un savā darbā neiekļāva datus par situāciju Ziemeļu puslodē.

Endrjū Šeperds vēsta, ka pēdējos gados vērojamais negaidīti straujais ūdens līmeņa pieaugums jūrās liek secināt, ka nākamajos gadu desmitos tikai uz Dienvidpola ledāju kušanas rēķina vien ūdens līmenis celsies aptuveni par 15 centimetriem. Šis rādītājs ir daudz lielāks nekā līdz šim prognozētie.

Vētras kļūs bīstamākas, krastiem draud applūšana

Eksperti norāda, ka pēdējo triju gadu desmitu laikā Pasaules okeāna līmenis pieaudzis par 76 milimetriem. Okeāna līmeņa celšanās par vienu milimetru iespējama, izkūstot ledus kubam, kura šķautne ir 7 kilometrus gara. Ledus Antarktikā vēl ir ļoti daudz – ja tas viss izkusīs, ar to pietiks, lai okeānu līmenis pieaugtu par 58 metriem.

SVF: Baltijas valstis gūs priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā

Taču cilvēcei draud katastrofālas sekas jau tad, ja ūdens līmenis celsies tikai par dažiem metriem. Šajā gadījumā liela daļa, piemēram, Baltijas valstu teritorijas atradīsies zem ūdens, vai valstīm nāksies meklēt gigantiskas summas aizsargdambju celšanai.

Tā kā runa ir par prognozēm nākamajiem 100-200 gadiem, pašreizējo planētas iedzīvotāju paaudzi tās īpaši nesatrauc. Taču zinātnieku slēdzieni, kuri konstatējuši ledus kušanas procesa paātrināšanos, liek apšaubīt jūru ūdens līmeņa celšanās perspektīvu agrāko prognožu ticamību. 2014. gadā veiktais ledāju stāvokļa globālais pētījums, ko finansēja ANO, ļāva izdarīt daudz mērenākus secinājumus, — tas solīja, ka tuvākajā gadsimtā ūdens līmenis pacelsies ne vairāk kā par vienu metru.