Pensija pēc nāves: Latvijas iedzīvotājiem piešķirtas izvēles tiesības

Latvijas iedzīvotājiem dāvāta iespēja izvēlēties, kas un kā mantos viņu uzkrāto otrā pensiju līmeņa kapitālu.
Sputnik

RĪGA, 15. jūnijs — Sputnik. 14. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kuri paredz iespēju mantot 2. pensijas līmeņa uzkrājumus, vēsta Grani.lv.

Ierosinājums dos iedzīvotājiem iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2. pensiju līmeņa kapitālu tā īpašnieka nāves gadījumā. Uzkrājumus būs iespējams mantot, ieskaitīt cita cilvēka pensijas kapitālā vai pārskaitīt speciālā budžetā un izmantot, aprēķinot pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Latvijas Saeima apstiprinājusi "atraitņu pensiju" izmaksu

Tagad Ministru kabinetam nāksies noteikt kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks izvēlas viņa pensijas kapitāla pielietojuma veidu. Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus vēl jāapstiprina Saeimā pirmajā un otrajā lasījumā.

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas tiek izmaksātas pensionāriem no valsts budžetā ienākošajām sociālajām iemaksām. Otrais līmenis (fondētās pensijas) paredz daļu strādājošo sociālo iemaksu ieguldīšanu finanšu sektorā, bet trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas.

Patlaban pāragri mirušu cilvēku pensijas nonāk budžetā kā neieplānotie ienākumi.

Latvija un pensionāri

2017. gada oktobrī sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv tika publicēta petīcija par brīvprātīgā otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu. Parakstu vākšanu ierosināja ieguldījumu pārvaldes biedrība Indexo.

Petīcijas autori uzskata, ka pensiju mantošanas iespēja ne tikai palīdzēs tagadējiem un nākamajiem pensionāriem, ja viens no dzīvesbiedriem aizies viņsaulē, turklāt dāvās teicamu motivāciju legālo ienākumu saņemšanai un sociālo nodokļu nomaksai. Cilvēki būs pārliecināti, ka viņu uzkrātā nauda neizšķīdīs kopējā budžetā, — to saņems viņu ģimenes locekļi. Iniciatīvu atbalstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku.

Saeima steidzamā kārtā cenšas glābt Latvijas pensionārus no nabadzības

Iepriekš Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Valsts pensiju likuma grozījumus, kuri paredz pabalsta izmaksu mirušo pensionāru dzīvesbiedriem viena gada laikā 50% apmērā no aizgājēja pensijas.

Grozījumi paredz arī piešķirt bēru atbalstu mirušā pensijas apmērā par diviem mēnešiem.

Šajā pabalstā nav iekļautas piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, jo tās nav pensijas pamata elements, taču plānots iekļaut likumā grozījumus, kuri paredzētu arī šo piemaksu iekļaušanu bēru pabalstā.

Piemaksu palielināšanai 2018. gadā būs nepieciešami papildu līdzekļi 1,03 milj. eiro apmērā, 2019. gadā — 2,05 milj. eiro, bet bēru pabalsta palielināšanai 2019. gadā — 1,8 miljonus eiro.