RĪGA, 10. jūnijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pēdējās dienās tradicionālās mīlestības pārstāvji Rīgā bija galīgi nepopulāri: pa ielām staigāja cilvēki ar LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) kopienas karogiem, tādi paši karogi plīvoja pie daudzu bāru un restorānu ieejām. Simtiem veikalu ziņojuša par "lojalitāti" un piedāvāja atlaides seksuālām minoritātēm, bet policisti uzmanīgi kontrolēja kārtību.
Tas viss notiek Rīgā jau apmēram no 7. jūnija ceturtdienas, bet kulminācija bija 9. jūnija pēcpusdienā Vērmanes dārzā, kad sākās pēdējo gadu skandalozākā parāde "Baltijas praids", kas noritēja galvaspilsētas centrā.
"Jūs esat vīrietis vai sieviete?" — pajautāju parādes dalībniekam. Augstpapēžu kurpēs viņš bija vairāk nekā divus metrus garš. Tā nebija tukša ziņkārība, jo tēlu papildināja ugunīgas krāsas gari mati, iespaidīgas krūtis un melnas ūsas.
"Ak, es jūs saprotu! Šodien esmu sieviete. Mani sauc Milēna. Bet, kad es atgriežos uz mājām Berlīnē, kļūstu par vīrieti. Tā eju uz darbu un ciemos. Turklāt sen jau neesmu vīrietis un neslēpju to: pirms daudziem gadiem nomainījis dzimumu un kļuvu par sievieti. Tagad man viss ir kā sievietei. Paskatieties uz manām krūtīm!" – saka Milena.
Jāpiebilst, ka viņa nebija vienīgā "Baltijas praida 2018" dalībniece, kam varēja uzdot jautājumu — "Jūs esat vīrietis vai sieviete?".
Varas iestādes varavīkšņainajā pusē
"Baltijas praids 2018" notika ar Rīgas domes atbalstu, kuras vadība — partija "Saskaņa" Eiroparlamenta līmenī ir saistīta ar kreiso politisko spēku starptautiskajām institūcijām, piemēram, Rainbow Rose ("Varavīkšņainā roze"), kuras atklāti lobē un finansē LGBT. Arī Latvijas "zaļie" un daudzi citi politiķi atbalstījuši homoseksuāļus. Gājienam gribēja pievienoties arī ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, taču viņam bija jādodas uz Izraēlu, lai piedalītos pārrunās.
Vērmaņdārzā parādes pirmajās rindās soļoja daudzu vēstniecību pārstāvji — no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas (bija redzēts vēstnieks Olijs Kantanens), protams, no Anglijas, Kanādas un ASV.
"Baltijas praids" vēl stiprāk pavirza jūsu valsti pretī demokrātijai, un mūsu vēstniecība vienmēr ir atbalstījusi LGBT kustību. Man šodien viss ļoti patīk! Es uzskatu, ka šāds pasākums rotā jūsu pilsētu, un tā, protams, ir labākā dāvana jūsu valsts jubilejā," — atzīmēja ASV vēstniece Nensija Bikofa Petita.
Pie tam Bikofa Petita vilcinājās ar atbildi uz jautājumu, vai viņa personīgi pieder pie LGBT kopienas un par ko konkrēti sevi uzskata. Piemēram, ĀM vadītājs Rinkēvičs nemaz neslēpj, kas viņš ir, un reiz paziņoja, ka uzskata sevi par "tuvāku sievietēm".
Kā bērni izprot brīvību
Tikai nedaudzie parādes dalībnieki slēpa savu orientāciju. Lūk, jautru jauniešu grupa no Ņujorkas, kuri ieradušies Rīgā ar ASV vēstniecības atbalstu. Viņi cits caur citu stāstīja, cik labi ir būt gejiem, transvestītiem un biseksuāļiem. "Tā mēs labāk jūtam brīvību!" — uzsvēra viņi.
Amerikāņu gan nebija daudz, lielākoties "Baltijas praidā 2018" piedalījās eiropieši. Lielāko grupu Vērmaņdārzā veidoja lietuvieši, kuru vidū daudzi pat bija skolēni.
"Mani sauc Romualds, man ir 14 gadi, esmu biseksuālis. Mēs esam ieradušies četratā. Mēs mācāmies vienā klasē. Man blakus stāv Vilius, Katrīna un Marika. Mēs visi sevi uzskatām par biseksuāļiem, bet es tomēr uzskatu, ka esmu drīzāk gejs. Mūs šurp no Viļņas atveda skolotāja, kura skolā mācību stundās visiem bieži stāsta, ka sen jau kļuvusi par lesbieti un ka viņa tagad jūtas komfortabli. Un mēs arī jūtamies komfortabli," — teica astotās klases skolnieks Romualds.
Es pavaicāju skolēnam no Viļņas, vai viņa vecāki atbalsta viņa orientāciju. Viņš teica, ka mamma visu uztver normāli, bet Romualda tētis, viņaprāt, "vēl nav pietiekami brīvs savā domāšanā" — viņš neatzīst dēla izvēli. Toties Romualda klasesbiedri sāka slavēt savus tēvus un mammas, par to, ka tie nenosoda bērnu izvēli.
No vairākiem tūkstošiem parādes dalībnieku gandrīz trešdaļa bija pavisam jauni cilvēki. Daudzi vecāki ņēma līdzi savus bērnus. Daudzi bērni sēdēja ar varavīkšņainiem karodziņiem rotātos bērnu ratiņos.
Es aprunājos ar mammu, kura piedalījās parādē ar divām pirmsskolas vecuma meitām. Pajautāju viņai, kāpēc viņa piedalās geju parādē un kāpēc paņēmusi līdzi bērnus.
"Kā tad kāpēc — esmu šeit, lai atbalstītu brīvības kustību! Bērni jāpieradina pie tā, ka jebkura cilvēka izvēle — tas ir pareizi un labi. Lai redz, ka pasaulē ir daudz dažādu cilvēku," — atbildēja sieviete.
Runājot par to, vai viņai gribētos, lai viņas meitas pašnoteikšanā būtu tikpat brīvas, kā "Baltijas praida" dalībnieki, mamma teica, ka nepārstās viņas mīlēt un cienīs viņu izvēli, ja viņas tā izdarīs.
Gejs un nepareizi jautājumi
Tajā brīdī mūsu sarunu pārtrauca viens no parādes organizatoriem, biedrības "Mozaīka" pārstāvis. "Mozaīkas" pārstāvim nepatika mani jautājumi, un viņš sāka kliegt, ka man neesot tiesību tos uzdot.
"Kādas jums ir tiesības uzdot tādus jautājumus?! Jā, jūs uzdodat nepareizus jautājumus. Jūs izturaties pret mums netoleranti! Es jūs lūdzu nekavējoties pamest parku!" — paudis sašutumu vīrietis.
Man kļuva interesanti, kādus tad jautājumus var uzdot. Uz ko vīrietis atbildēja, ka jāuzdod tādi jautājumi, kas objektīvi atspoguļo ainu, bet man viss sanāk pilnīgi netoleranti.
"Vai tas nozīmē, ka tikai geji, lesbietes un transseksuāļi var gatavot pasākuma reportāžas?" — es apjautājos, taču atbildi nesaņēmu. Atbildes vietā man piedraudēja ar policiju, un pat bija mēģinājums to izsaukt, taču nebija sekmīgs. Tad vīrietis nolēma pasūdzēties "Mozaīkas" vadībai, bet tur laikam negribēja reaģēt. Lieta tāda, ka tikai vakar "Mozaīkas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Zālītis paziņoja medijiem par to, ka "Baltijas praida" mērķis ir pievērst uzmanību cilvēktiesībām un vārda brīvībai Latvijā.
Pēc Zālīša teiktā, praida laikā uzmanība tiks pievērsta, ne tikai LGBT kopienai, bet arī sieviešu tiesībām, HIV un AIDS jomai, dažādībai uzņēmējdarbībā, vārda brīvībai un citiem jautājumiem.
Rīga nav Sanktpēterburga
Par to, cik tālu Latvija un Lietuva savās brīvībās pavirzījušās uz priekšu, man pastāstīja lesbietes no Sanktpēterburgas Olga un Karīna.
"Mēs sevi sen jau uzskatām par ģimeni, mēs speciāli atbraucām uz Rīgu, lai piedalītos parādē. Cik labi būtu, ja drīz Latvijā legalizētu viendzimuma laulības. Ļoti žēl, ka Krievija atpaliek no civilizētās un brīvās pasaules. Mēs pat sapņot nevaram par viendzimuma laulību legalizēšanu. Arī Sanktpēterburgā mēs nevaram tā, kā šeit pastaigāties apkampušās un skūpstīties. Bet šeit jums ir svētki!" – vienā balsī stāstīja priecīgas meitenes.
Taču, neskatoties uz svētku atmosfēru, gaisā tomēr bija jūtama spriedze. Daudzi parādes dalībnieki nervozēja un pat raudāja. Varbūt šī spriedze ir skaidrojama ar to, ka parādi pavadīja LGBT protestētāji. Viņi stāvēja Elizabetes ielā, kur sākās gājiens, tad Brīvības, Tērbatas un Bruņinieku ielās.
Protestētāju vidū bija Latvijas katoļu baznīcas, dažu baptistu un luterāņu draudžu pārstāvji. Tomēr nez kāpēc nebija neviena Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvja. Tiesa, klīda baumas, ka Rīgas vadība lūgusi metropolītu neuzstāties ar runu.
Toties bija Latvijas iedzīvotāji, kas stāvēja aiz barjeras un turēja svētbildes rokās. Piemēram, fonda "Stop imigrācijai" pārstāvji kliedza gājiena dalībniekiem: "Latvija – brīva no sodomijas!" "Nē grēkam!" "Varavīksne – Dieva, nevis izvirtuļu simbols".
Vai Latvijai pienācis laiks mainīt karogu?
Taču gājēji neklausījās šos saukļus — kliedzienus apslāpēja skaļa mūzika. Rīgas centrā skanēja arī Atmodas laiku dziesmas, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji vienā ķēdē savienoja trīs republikas, uzstājoties par neatkarību.
Seksuālās minoritātes acīmredzot arī centās vilkt paralēles ar tiem laikiem un atkal runāja par brīvību, brīvību no aizspriedumiem.
"Šeit viss ir kā tolaik!" — iesaucās igaunis ar karogu rokās.
Kāds policists klusi sacīja: "Reiz Atmodas laikā sākās jaunā Latvija, bet tagad tā laikam beidzas. Loks noslēdzies". Tiešām tāda parāde par godu Latvijas simtgadei – tā ir dāvana, kas pat prātā ienākt nevarēja. Tā sakot, sveicam valsts jubilejā! Un karogu arī laikam vajadzētu mainīt.