Politika

ES kaļ plānus pret "Krievijas nokļūšanu" Eiropā

Eiroparlamenta Ārlietu komiteja publicējusi ziņojumu, kurā detalizēti aprakstīja, kas ir jāizdara, lai pasargātu Eiropu no Krievijas nokļūšanas caur Poliju un Baltijas valstīm.
Sputnik

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Ziņojumā noteikts mērķis pastiprināt sadarbību starp militāro aliansi un Eiropas Savienību, atjaunot ceļus, tiltus un dzelzceļus ātrai karaspēku mobilizācijai Eiropas teritorijā, raksta RT.

ES nevēlas radīt savu armiju, taču gatavo stratēģiju

Tāpat nepieciešams palielināt klātbūtni austrumu un dienvidu virzienos, tostarp, koncentrēt daudznacionālās kaujas apakšvienības Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Tam visam, pēc eiroparlamentāriešu domām, būtu jānodrošina droša aizsardzība no "Krievijas nokļūšanas" Eiropā. 

Ziņojums tika publicēts neilgi pirms NATO mācību sākuma Baltijā, kur, pēc mediju datiem, tiks apgūta "Kaļiņingradas apgabala ieņemšana".

Pēc Krievijas speciālistu domām, kārtējām apsūdzībām pret Maskavu, kā vienmēr, nav pamata, savukārt paziņojumi par draudiem no austrumiem skan, lai palielinātu NATO Eiropas locekļu izdevumus aizsardzībai.

Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs uzskata, ka NATO "izdomā problēmas", lai eiropieši atbalstītu militāro ceļu konstruktīva dialoga vietā. "Galvenais uzdevums ir militāro izdevumu palielināšana, jo pamatot izmaiņas budžetā jebkurā Eiropas valstī, it sevišķi tās, kas skar militāros izdevumus, ir ļoti sarežģīti," — paskaidroja viņš.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. Februāra vidū jau tika atbalstīta spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošana Eiropā.

Rudenī NATO sola parādīt iespējas Krievijas savaldīšanai

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru. Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.