Aprīļa mēneša pēdējā nedēļā gandrīz vienlaikus notika trīs svarīgas tikšanās: Indijas un Ķīnas, Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas, ASV un Vācijas vadītāju pārrunas. Krievija nevienā no tām nepiedalījās, toties guva labumu visos trijos gadījumos. Tā uzskata SZA "Rossija segoņa" politiskais komentētājs Dmitrijs Kosirevs, atgādinot ķīniešu stratēģa Suņdzi gudrību: "Labākā uzvara ir tā, kuras labad nenācās cīnīties."
Runājot par Indijas un Ķīnas vadītāju Sji Dzjiņpina un Narendra Modi tikšanos Uhaņā, Kosirevs uzskata, ka jau pats tikšanās fakts ir svarīgāks nekā parakstītie dokumenti. "Tagad abiem kaimiņiem bija vajadzīga mierīga saruna zem četrām acīm, kura, pēc analītiķu teiktā, pati par sevi, varētu novest pie lielām ģeopolitiskām nobīdēm," — uzsvēra politologs.
Šīs tikšanās signāls pasaulei ir ļoti būtisks: divas no trim lielākajām ekonomikām pasaulē (pirmā un trešā vieta) koordinēs savu attīstību. Ja kāds no otrās lielākās ekonomikas (t. i., ASV) cerēja izveidot aliansi ar trešo (Indiju) pret pirmo (Ķīnu) ar mērķi apspiest tās attīstību, velti gan. Bet savus strīdus un pretrunas abi Āzijas giganti tik un tā sakārtos, vai centīsies atstāt malā, piebilda Kosirevs.
Krievijas ieguvums ir acīmredzams: tās galvenie partneri nolēmuši nestrīdēties par kopējām problēmām: "Jāpiebilst, ka galvenā no šīm problēmām ir tirdzniecības karš. Bet būtībā tā ir ASV uzsāktā noteikumu pārdalīšana pasaulē."
Divu Koreju tikšanās
Otrs sižets — abu Korejas republiku tikšanās — skar nevis tirdzniecību, bet karu, pirmām kārtām – Ziemeļkorejas raķešu un kodolieroču programmas un ASV draudus šajā jautājumā. Taču kopumā situācija ir līdzīga, saka politologs: "Paskatieties: Ziemeļu un Dienvidu Korejas vadītāji nolēmuši iet uz miera līguma pusi (65 gadus pēc kara), virzīties uz valsts apvienošanos. Kur te ir ASV? ASV ir turpat, kur Indijas un Ķīnas gadījumā. Malā."
Arī Krievijas ieguvums ir acīmredzams: tās kaimiņi, pieklājīgi, klusi, nevienu nekritizējot, mīkstina spriedzi pie Krievijas robežām un sašaurina Amerikas Savienoto Valstu izredzes provocēt daždažādus konfliktus pie šīm robežām.
Trampa un Merkeles tikšanās ASV
Trešais – vācu un amerikāņu, proti, Eiropas un Amerikas (Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte ASV — Red.) sižets ir tuvāks tirdzniecības problemātikai, taču mērogu ziņā gandrīz tāds pats kā Indijas un Ķīnas sižets. Tajā ASV piedalās tieši, taču abi pirmie paredz pabīdīt malā Ameriku, lai tā nesagādātu problēmas.
Taču kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta Donalda Trampa pārrunu pamatā bija vēlme: neradiet mums, eiropiešiem, problēmas. To starpā ir tirdzniecības karš ar Ķīnu un pret Krieviju vērstās sankcijas, jo tās savukārt liek eiropiešiem taujāt: ar ko tad viņi vispār drīkst tirgoties? Tikai ar ASV, turklāt saskaņā ar kaut kādiem jauniem amerikāņu likumiem?
Atkal jau Krievijas ieguvums ir saprotams bez vārdiem.
"Visiem trim samitiem ir kopīgs viens: nekādā gadījumā runa nav par kādu "vienotu fronti" pret ASV. Runa arī nav par to, lai maigi piespiestu Trampu īstenot viņa priekšgājēja Baraka Obamas politiku (kas, starp citu, arī nepatika nedz eiropiešiem, nedz pārējiem). Nē, visi jau sapratuši, ka Tramps paliks uz ilgu laiku, turklāt, agri vai vēlu, pat ja viņa nebūtu, ASV politiskās elites aprindas sāktu rīkoties tāpat kā Tramps, proti lauzt pasauli un tās likumus, kuri noveduši ASV strupceļā. Citas izejas viņiem nav, uzskata politologs Kosirevs.