RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Par korupciju aizdomās turamā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāts stāsta, ka Valsts policijas darbinieki Langstiņu mežā atraduši 200 kilogramus smago seifu, kas šī gada februārī nozagts baņķiera mājās, vēsta Baltnews.lv.
Valsts policijas pārstāve Elīna Sprudzāne šo informāciju neapstiprināja – viņa varēja tikai norādīt, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā papildu informācija netiek izpausta aizdomās turamā interesēs.
Zagļi iekļuva Rimšēviča mājā Langstiņos 23. februāra naktī, kad saimnieks nebija mājās. Ziņots, ka noziedznieki izlaupījuši māju un nozaguši kādas "ļoti vērtīgas mantas".
Latvijas Bankas vadītāja advokāts apgalvoja: pēc Rimšēviča domām, šī aplaupīšana bija ieplānota un ar to saistīts kas nopietnāks par vienkāršu zādzību un vandālismu. Par zādzību tika ierosināta krimināllieta.
Rimšēviča lieta
Latvijas Bankas vadītājs tika aizturēts šī gada februārī aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Ierēdnis tika atlaists par ķīlas naudu simt tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka pārbaudīt informāciju par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstu stāvoša finanšu sektora amatpersona izspieduši kukuli no Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš intervijā Associated Press paziņoja, ka ar izspiešanu saistīts Rimšēvičs. Pats Rimšēvičs to kategoriski noliedz. Vēlāk Associated Press žurnālists Karlo Piovano publicēja tvītu, ko pavadīja fotogrāfija, kurā redzams Rimšēvičs kompānijā ar personām, kuru klātbūtne liecināja par "Krievijas pēdām" šajā lietā. Rimšēvičs apstiprināja, ka fotogrāfija ir īsta, taču norādīja, ka pasākuma dalībnieki tobrīd sēdējuši nejaušā kārtībā un viņš nav bijis pazīstams ar cilvēku viņam līdzās.
Februārī KNAB aizliedza Rimšēvičam pildīt lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas Latvijas Bankā, kā arī izbraukt no valsts. Šī iemesla dēļ Rimšēvičs nevar piedalīties Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs.
Rimšēviča advokāti vērsušies ES tiesā ar lūgumu izvērtēt šos un citus apstākļus, atzīmējot, ka viņu klients neapstrīd tiesībsargājošo iestāžu tiesības izskatīt krimināllietu un vēlas pēc iespējas ātrāku tās izmeklēšanu.
ES tiesā vērsusies arī ECB ar līgumu paskaidrot, vai Latvijas varasiestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības likumus, ieviešot dienesta pilnvaru ierobežojumus pret valsts centrālās bankas vadītāju.