RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Krievijas enerģētisko kravu straujais zudums nav vienīgais faktors, kas apdraud Latvijas kravu pārvadājumu sektoru. Graudu tranzīts no Krievijas caur Latvijas ostām ilgs vēl tikai aptuveni 3-5 gadus, raksta avīze Dienas Bizness.
Tiesa, runa nav par dažiem desmitiem miljonu tonnu, kā gadījumā ar oglēm un naftas produktiem, taču tranzīta kravu apjoma ilggadēja zuduma apstākļos pat pāris miljoni tonnu lauksaimniecības produkcijas no Krievijas ostu termināļiem ir jūtami. Kravu samazināšanās Latvijas ostās veido tik saspringtu situāciju, ka pat minerālmēslu termināļi izmisīgi cenšas piesaistīt gradu kravas, pastāstīja tranzīta nozares pārstāvis.
Aizvadītajā gadā Latvijas ostas pārkrāvušas 4,23 miljonus tonnu graudu un graudu produktu.
Liepаja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs atzīmēja, ka vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir valstis ar augstu labības ražu. Latvijas un Lietuvas graudi nespēs kompensēt kravu zudumu no Krievijas.
Patlaban Krievijas ziemeļrietumos nav neviena specializētā graudu termināļa, kurā tiktu pārkrautas kravas. Šādi termināļi pārsvarā izvietoti valsts dienvidos. Vienlaikus lauksaimniecības kultūru ražas valstī pieaug, tāpēc paveras iespējas palielināt eksporta apjomus.
Komāniju grupa "Novotrans" plāno uzbūvēt specializēto eksporta graudu termināli Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā. Tā plānotais apjoms — 300 tūkstošu tonnu labības, caurlaides spēja — 5-6 miljoni tonnu graudu gadā. Faktiski graudu terminālis pārņems šī veida kravu apstrādi no Liepājas ostas, uzskata eksperti.
"No šī viedokļa projekts piedāvā optimālu graudu eksporta problēmas risinājumu. "Novotransa" terminālis faktiski pārņems šī veida kravu apstrādi no Liepājas ostas, kura šī gada janvārī un februārī pārkrāvusi aptuveni 710 tūkstošus tonnu graudu," — teica pētījumu aģentūras InfraNews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs.
Pagaidām Liepāja gūst peļņu
Liepājas ostas kravu apgrozījums 2018. gada pirmajos trijos mēnešos pieaudzis par 22,3% salīdzinājumā ar šo periodu 2017. gadā, — līdz 1,99 miljoniem tonnu. Ostas pozitīvā dinamika atšķirībā no Rīgas un Ventspils ostas kļuva iespējama uz graudu apstrādes rēķina, kas tradicionāli veido ostas dominējošās kravas. Pirmajā ceturksnī Liepājas osta pārkrāvusi 1,01 milj. t graudu, pr 59% vairāk nekā šajā laikā pērn.
Krievijas graudu piegādes pieaugums Baltijas valstīs cita starpā saistīts arī ar situācijas uzlabošanos infrastruktūras ierobežojumu jautājumā. Krievijas Graudu savienības (KGS) prezidents Arkādijs Zločevskis pastāstīja, ka izdevies labot situāciju graudu pārvadāšanai piemērotu vagonu piegādes jomā, kā arī atbrīvoties no ierobežojumiem pārkraušanai reidā.
"Mums bija ierobežojumi kravu nosūtīšanai uz Baltiju, caur Baltijas ostām, un tos arī izdevies atcelt. Pašlaik sūtām uz Baltiju bez ierobežojumiem. Tas viss kopā veicinājis apjomu palielināšanos," — paskaidroja Zločevskis.
Iepriekš Krievijas dzelzceļa prezidents Oļegs Belozerovs, komentējot jautājumu par kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā, apgalvoja, ka kompānija nav ieviesusi nekādus speciālus ierobežojumus kravu pārvadājumiem, taču "ir tehnoloģiski ierobežojumi, ko KDz ir jāņem vērā".